Šobrīd spēkā esošais maksātnespējas procesa regulējums nosaka plašas maksātnespējas administratora pilnvaras un tiesības lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus tas neparedz administratora profesijas statusu un no tā izrietošos pienākumus. Tā kā administratora profesijas statuss nav noteikts, nav iespējams nodrošināt pienācīgu kontroles mehānismu pār viņu rīcības tiesiskumu un saukšanu pie atbildības gadījumos, kad administratori savā darbībā pieļāvuši pārkāpumus.

Lai maksātnespējas administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, viņam savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam, bet tā kā administratori juridiski nav pielīdzināti valsts amatpersonām, viņu atbildības līmenis pret to uzraugošajām un kontrolējošam institūcijām ir zems; administratori nav pakļaujami arī disciplināratbildībai.

Risinot šo situāciju, Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas cita starpā paredz arī būtiski reformēt maksātnespējas administratoru uzraudzības un izglītības sistēmu. Piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un ierobežojumiem, kā arī nosacījumi, ar kādiem administratora darbs savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un advokāta pienākumiem.

G.Bērziņš: „Kopš likumprojekta pieņemšanas 1.lasījumā tālāka virzība nav notikusi. Uzskatu, ka pieteiktie grozījumi ir ļoti nozīmīgi maksātnespējas jomas tālākai attīstībai, maksātnespējas procesa caurspīdīguma nodrošināšanai un maksātnespējas administratoru uzraudzības pilnveidošanai. Tāpēc aicinu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pasteidzināt šī likumprojekta virzību un kādā no tuvākajām sēdēm izskatīt 2.lasījumam sagatavotos priekšlikumus”.