Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Birojā pieejamo informāciju varēs izmantot uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.

Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka jaunais regulējums paredz veidot personas kredītvēsturi, apkopojot ziņas no uzņēmējiem un valsts, kā arī nodrošināt kontroli pār savu personas datu izmantošanu.

Kredītbiroju likums nosaka prasības kredītbiroja darbībai, kā arī datubāzē iekļaujamās ziņas, kredītinformācijas apstrādes, glabāšanas termiņus un izsniegšanas noteikumus. Tāpat jaunajā likumā noteikta atbildība par kredītinformācijas apstrādi un tās uzraudzību, kā arī Datu valsts inspekcijas kompetence kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.