AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai viņu aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem. Vienā lietā saņemts pieteikums par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un divās lietās – apsūdzēto sūdzības par lēmumu atteikties pieņemt viņu kasācijas sūdzības.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzība iesniegta lietā, kurā atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1)  Administratīvo lietu departaments 22.septembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējas MSIA „Informācijas tehnoloģijas” pieteikums apmierināts un VID lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Valsts ieņēmumu dienests pieteicējam papildu samaksai valsts budžetā aprēķinājis uzņēmumu ienākuma nodokli. Lietā ir strīds par to, vai dienests piemērojis pareizo darījumu vērtības noteikšanas metodi. Augstākajai tiesai pārbaudāms, vai tiesa pareizi interpretējusi Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 84.-86. un 90.punktu attiecībā uz darījumu vērtības noteikšanas metodes izvēli un šīs metodes izpratni. (Lieta SKA-813/2014).

2) Krimināllietu departaments 23.septembrī rakstveida procesā izskatīs apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 2.decembra spriedumu, ar kuru četri apsūdzētie atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, un Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību.

Izskatot lietu pirmās instances tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ar 2003.gada 5.jūnija spriedumu apsūdzētos atzina par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā un attaisnoja.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2002.gada jūlijā, kad policisti ieradušies kādā dzīvoklī Rīgā, Lubānas ielā un, pielietojot vardarbību, aizturējuši divas personas saistībā ar iespējama smaga nozieguma izdarīšanu. Policisti minētās personas aizveduši uz iecirkni, kur viens no aizturētajiem no gūtajām traumām miris. (Lieta SKK-326/2014).