Latvijas tiesībaizsardzības iestādes identificējušas vairākus Latvijas valstspiederīgos, kuri iesaistījušies prettiesiskās militārās aktivitātēs Austrumukrainā. P.Petrenko norādīja, ka Ukrainā separātistu, kaujinieku un bruņoto grupu darbības tiek kvalificētas kā teroristiskas, un abi ministri pauda viedokli, ka tajās iesaistītās personas ir saucamas pie atbildības neatkarīgi no tā, vai tās uzturas Ukrainā, vai Latvijā.

Puses arī pārrunāja jautājumu par abu valstu tiesiskās sadarbības līguma praktisko piemērošanu situācijās, kad tiesiskās palīdzības lūgums tiek saņemts, piemēram, no Krimas tiesas. G.Bērziņš un P.Petrenko bija vienisprātis, ka šādi tiesiskās palīdzības lūgumi atbilstoši abu pušu noslēgtajam sadarbības līgumam nav izpildāmi, jo šo teritoriju nelikumīgi anektējusi Krievija.

Atbildot uz ukraiņu kolēģa jautājumu par Latvijas iespējamo atbalstu Ukrainai tās iesniegtajās prasībās pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, G.Bērziņš norādīja, ka nesaredz tam šķēršļus un Latvija varētu iesaistīties šajās lietās kā trešā puse. Ar šādu lūgumu gan Ukrainas pusei jāvēršas pie Latvijas valdības, kuras pārstāvis īsteno Latvijas pārstāvību šajā starptautiskajā organizācijā.

Tāpat puses arī pārrunāja tieslietu jomas nozīmīgākos jautājumus, tostarp tiesu reformas norisi, kas ir aktuāla ne vien Latvijā, bet arī Ukrainā.