Prasītājs ar prasību tiesā vērsās 2012.gada decembrī pret atbildētājiem Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 26.augustā viņu aizturēja Bauskas rajona policija un ar Bauskas rajona tiesas 2007.gada 27.augusta lēmumu viņam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kas 2007.gada 25.oktobrī atcelts, piemērojot citu drošības līdzekli – policijas uzraudzību un aizliegumu tuvoties noteiktai personai un vietai. Bauskas rajona tiesa ar 2008.gada 23.oktobra spriedumu prasītāju viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132.panta pilnībā attaisnoja un atcēla viņam piemēroto drošības līdzekli. Zemgales apgabaltiesa Bauskas rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu un arī AT Krimināllietu departaments prokuratūras kasācijas protestu noraidīja un atstāja spēkā attaisnojošo lēmumu.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka viņš gandrīz divus mēnešus atradās apcietinājumā, bet pēc tam viņam bija noteikta policijas uzraudzība. Prasītājs uzskata, ka konkrētā kriminālprocesa gaitā gan prokuratūra, gan policija nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma normas, kā arī ir pārkāptas prasītāja Satversmē garantētās cilvēktiesības, līdz ar to viņam ir nodarīts morāls kaitējums un par to viņam pienākas atlīdzība. Prasītājs 2009.gada maijā vērsies Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies saistībā ar iepriekš minēto kriminālprocesu un Tieslietu ministrija nolēmusi viņam izmaksāt Ls 100, ko prasītājs uzskata par nesamērīgi mazu atlīdzību. Prasības pieteikumā prasītājs lūdz tiesu piedzīt atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Ls 3 980 000, no Valsts Policijas Ls 365 000 un no Tieslietu ministrijas Ls 200 000.

Izskatot lietu pirmajā instancē Rīgas apgabaltiesā 2013.gada 2.maijā, tiesa prasību pret Latvijas Republiku Tieslietu ministrijas personā apmierināja daļēji un par labu prasītājam piedzina 50 latu morālā kaitējuma atlīdzību. Prasību pret Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policiju un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru par atlīdzības piedziņu par nodarīto morālo kaitējumu pirmās instances tiesa noraidīja pilnā apmērā.