Jaunā kārtība attiecas uz visu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību - gan attiecībā uz piespiedu izsolēm, gan labprātīgajām izsolēm. Turpmāk tās būs piekritīgas zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Līdz ar pieteikuma par izsoles akta apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļām mainās piekritība, gan pieteikuma, gan arī blakus sūdzības izskatīšanā.

Būtiskākās izmaiņas, kas skar zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību:

• zvērināts tiesu izpildītājs pieteikumu zemesgrāmatu nodaļā turpmāk iesniegs elektroniski;
• vienkāršota izsoles rezultāta apstiprināšana un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda: lai nodrošinātu efektīvu un maksimāli vienkāršotu procedūru, tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai noteiktas pilnvaras lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Tādējādi nekustamā īpašuma ieguvējam vairs nebūs pašam jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu savu īpašumtiesību nostiprināšanai;
• nosolītājam papildus šobrīd veicamajiem maksājumiem pēc izsoles būs pienākums samaksāt arī zemesgrāmatu kancelejas nodevu un valsts nodevu par tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (pārskaitot uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu). Pēc tiesas lēmuma, ar ko apstiprināta izsole, spēkā stāšanās zvērināts tiesu izpildītājs zemesgrāmatas kancelejas un valsts nodevas iemaksās valsts budžetā;
• pieteikuma izskatīšanas process pilnībā noritēs rakstveidā: lai precizētu lietas apstākļus, tiesai paredzētas tiesības pieprasīt arī paskaidrojumus, kā arī pieradījumus, piemēram, izpildu lietas materiālus;
• lēmumu pieņems rezolūcijas veidā: ja par izsoli nebūs iesniegta sūdzība vai nebūs jālemj jautājums par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, pieteikums tiks izlemts, vērtējot veiktās izpildu darbības un vai to veikšanā nav pieļautas procesuālās kļūdas. Esošajā kārtībā noformējams lēmums, ar kuru izsoli atzīst par spēkā neesošu.

Pieteikumus, kas iesniegti apgabaltiesās līdz 2014.gada 31.oktobrim, izskatīs apgabaltiesas līdzšinējā kārtībā.

Maksātnespējas administratoru rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtība netiek mainīta: pieteikumus par administratoru rīkoto izsoļu aktu apstiprināšanu kā iepriekš 15 dienu laikā izskatīs rajona (pilsētas) tiesas, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta.

Papildu informācija        

Grozījumi ir saistīti ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī,  paredzot līdz 2016.gada beigām likvidēt Augstākās tiesas palātas, tādējādi noslēdzot pāreju uz tā saucamo „tīro instanču” tiesām Latvijā.

„Tīro tiesu” instanču sistēmas ieviešana paredz šādas izmaiņas Latvijas tiesu sistēmā:

1. rajona (pilsētu) tiesas izskatīs visas lietas kā pirmā tiesu instance;

2. apgabaltiesas lietas skatīs tikai apelācijas kārtībā;

3. Augstākā tiesa lietas skatīs tikai kasācijas kārtībā.

Līdz reformas uzsākšanai noteiktas lietas bija piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, un šo tiesu spriedumus varēja pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kas tos skatīja gan kā apelācijas instances (Augstākās tiesas tiesu palātas), gan kā kasācijas instance (Augstākās tiesas departamenti).

Lai īstenotu pakāpenisku tiesu kompetenču pārdali un pāreju uz „tīro instanču” tiesām ar 2014.gada 4. janvāri spēkā stājušies Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz lietu (kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 201 000 eiro), nodošanu rajonu (pilsētu) tiesām. Iepriekš lietas pēc piekritības skatīja apgabaltiesas.

2014.gada 30.oktobrī Saeima pieņēma likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, ar kuru veikti grozījumi, lai nodrošinātu atlikušo kompetenču pārdali starp tiesu instancēm un tās lietas, ko apgabaltiesas skata kā pirmās instances tiesas, nodotu rajonu (pilsētu) tiesu kompetencē. Grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.