Komisijas deputāti vienojās virzīt administratīvo sodu sistēmas reformu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā un veicināt cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Kā skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, reforma paredz ieviest skaidru, ātru un efektīvu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. Jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā paredzēts definēt administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūru, savukārt konkrētus pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus plānots iekļaut nozares speciālajos likumos.

Deputāti vēlas turpināt darbu arī pie Civillikuma grozījumiem, kas paredz ieviest jaunu tiesību institūtu — apbūves tiesību, kas palīdzēs risināt dalītā īpašuma jautājumus.

Komisija aicinās Saeimu turpināt skatīt arī grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas visā Eiropas Savienībā (ES) paredz ieviest vienotu mehānismu cietušo personu aizsardzībai. Eiropas aizsardzības rīkojuma ieviešana palīdzēs personai, kuras interesēs aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums, justies droši un pasargāti neatkarīgi no tās atrašanās vietas ES.

Tuvākajās komisijas sēdēs deputāti turpinās skatīs citus 11.Saeimā nepabeigtus Juridiskās komisijas kompetences likumprojektus un lems par to turpmāko virzību, informē komisijas priekšsēdētājs.

Kopumā 12.Saeima var lemt par 94 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

Deputāti arī nolēma izveidot divas apakškomisijas — Krimināltiesību politikas apakškomisiju un arī Tiesu politikas apakškomisiju. Juridiskā komisija aicinās Saeimas frakcijas līdz 19.novembrim deleģēt pārstāvjus darbam abās apakškomisijās. Frakcijas, kurās deputātu skaits pārsniedz 10, darbam apakškomisijās varēs deleģēt līdz diviem pārstāvjiem. Savukārt frakcijas, kurās deputātu skaits ir mazāks par desmit, aicinātas deleģēti vienu pārstāvi.