Lai pārrunātu pasākumus, kuri, ņemot vērā ECT spriedumus, būtu veicami, lai nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus, Tieslietu ministrija organizēja diskusiju, kurā piedalījās tiesu, Tiesu administrācijas un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja pārstāvji. Ņemot vērā, ka personas ievietošana aiz metāla nožogojuma nav likuma, bet gan prakses jautājums, kas saistīts ar konvoja procedūrām un drošības garantēšanas pasākumiem, jautājums atsevišķi pārrunāts, tiekoties Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāriem.

Sarunu rezultātā secināts, ka jārod alternatīvs risinājums tiesnešu un procesa dalībnieku drošības garantēšanai, un metāla nožogojumi tiesu zālēs būtu demontējami. Izvērtējama iespēja to vietā ieviest modernākus drošības līdzekļus, piemēram, organiskā stikla kabīnes. Taču tas ir saistīts ar papildu finansējuma nepieciešamību. Tādēļ šobrīd Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija aicina tiesnešus kriminālprocesā plašāk izmantot videokonferences, Tieslietu ministrija būtu gatava izstrādāt arī to veicinošus grozījumus likumos.

Uzklausot Tieslietu ministrijas informāciju, Tieslietu padomē pārstāvētie tiesneši gan pauda uzskatu, ka videokonferencei vajadzētu būt izņēmuma tiesas sēdes formai, nevis pamatformai, jo tā tomēr ierobežo vienu no pamatprincipiem – tiesības uz tiešu piedalīšanos tiesas sēdē. Tieslietu padome aicināja ministriju turpināt izpētīt pieredzi un risināt jautājumu par vismaz atsevišķu tiesas zāļu aprīkošanu ar modernākiem drošības līdzekļiem.

Lēmumu Tieslietu padome pieņēma 24.novembra sēdē.