Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments mutvārdu un rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Rucavas novada dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un divus kasācijas protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas nolēmumiem.

AT Krimināllietu departaments izskatīs 11 lietas. Mutvārdu un rakstveida procesā izskatīs piecas lietas, kurās iesniegtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, vienu lietu ar prokurora kasācijas protestu, vienu lietu gan ar protestu, gan kasācijas sūdzību un trīs lietās izlems protestus par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.  

Informācija par atsevišķām lietām:

• 19.decembrī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā skatīs lietu, kurā ir jāizlemj, pēc kādiem kritērijiem vērtēt tāda lēmuma tiesiskumu, ar kuru pašvaldība atcēlusi iepriekš pieņemtu lēmumu par pienākumu nojaukt būvi.

Būvvalde bija izsniegusi būvatļauju dzīvojamās ēkas būvniecībai Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, bet pēc neilga laika būvatļaujas darbība tika apturēta. Apmēram divus gadus pēc būvatļaujas izdošanas pašvaldība uzdeva nojaukt uzbūvēto būvi. Vēl pēc trīs gadiem pašvaldība, uzskatot, ka būvniecība tomēr ir  pieļaujama, atcēla lēmumu par būves nojaukšanu, jo secināja, ka atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam būves rekonstrukcija ir pieļaujama. Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" vērsās tiesā, vides aizsardzības interesēs lūdzot atcelt lēmumu par būves nojaukšanu. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa apmierināja pieteikumu. Abu instanču tiesas secināja, ka būvniecība ir nevis rekonstrukcija, bet jaunas būves būvniecība. Tiesas norādīja, ka līdz ar to nebija mainījušies nekādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuru dēļ pašvaldība varētu atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par būves nojaukšanu.

Kasācijas sūdzību iesniedzis būvatļaujas adresāts un atbildētāja - Rucavas novada pašvaldība. Sūdzībā,  norādot arī uz īpašuma tiesību aizskārumu un cilvēktiesību apsvērumiem, kasatori iebilst pret to, ka tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka būvatļauja nekad nav tikusi atcelta un ka būvniecību tādēļ nevar atzīt par patvaļīgu. (Lieta SKA-217/2014).

• 19.decembrī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā izšķirams, vai un kā piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”. Atbilstoši šiem noteikumiem līdz 2013.gada 1.aprīlim elektroenerģijas ražotāji nevar kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, palielinot noteikto elektroenerģijas iepirkuma apjomu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka Ekonomikas ministrija pamatoti atteikusies piešķirt pieteicējai tiesības pārdot noteiktu hidroelektrostacijā saražotās enerģijas apjomu. Kā atzina tiesa, atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturtajai daļai Ministru kabinetam ir atļauts noteikt obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir tiesīgs arī noteikt, ka zināmu laiku neviens ražotājs nav tiesīgs kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros.

Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību. Pieteicējas ieskatā, tiesa nav pienācīgi izvērtējusi Ministru kabinetam piešķirtā deleģējuma apjomu. Noteikumu Nr.262 100.punkts ir pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Neviens no Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturtajā daļā lietotajiem jēdzieniem, kas attiecas uz Ministru kabineta deleģējumu, nav tik plašs, lai ļautu liegt privātpersonai likumā paredzētās tiesības. (Lieta SKA-797/2014)

• 19.decembrī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā izšķirams, vai apgabaltiesa pietiekami noskaidrojusi būtiskos lietas apstākļus, izspriežot lietu par Tieslietu ministrijas pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu, kas personai radies, pretēji likumam izpaužot informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi un ziņas par plānotu disciplinārlietas ierosināšanu. (Lieta SKA-370/2014).