Likumprojekts paredz iespēju tiesai vai tiesnesim pēc īrnieka prasījuma lemt par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja tiek vai varētu tikt pārkāptas īrnieku tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļi var būt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību atzīšana un atjaunošana, aizliegums namīpašniekam veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kā arī pienākums atbildētājam atjaunot pamatpakalpojumu sniegšanu.

„Lai pilnībā nodrošinātu vienas no Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām – tiesības uz mājokļa neaizskaramību – ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā nebūs gana. Kā komisijas sēdē atzina arī eksperti, ir steidzami nepieciešams grozīt arī jau novecojušo likumu „Par dzīvojamo telpu īri”,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

„Daudzi cilvēki ir brutālas namīpašnieku rīcības rezultātā izlikti no dzīvokļiem vai arī atstāti bez siltuma un komunālajiem pakalpojumiem jau tagad - ziemā. Tiesas procesi par īres tiesībām starp īrnieku un namīpašnieku var ilgt gadiem. Tādēļ mēs nevaram likt šiem cilvēkiem gaidīt jaunu regulējumu. Mums jau tagad ir nepieciešams papildu pagaidu civilprocesuālais līdzeklis, ko varētu operatīvi piemērot īrnieku tiesību aizsardzībai,” akcentē I.Laizāne.

Iesniedzot prasību tiesā vai tiesnesim, īrniekam jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina viņa dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, un pierādījumi, ka viņa telpu lietošanas tiesības tiek vai varētu tikt pārkāptas. Savukārt tiesai vai tiesnesim par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu lēmums būs jāpieņem 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Taču, ja šajā laikā var rasties neatgriezenisks kaitējums īrniekam, pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu jāizlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, paredz likumprojekts.