Revidentu ieskatā būtiskākā problēma Mārupes novada pašvaldībā skar iepirkumu jomu. Pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci. Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkst. eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar SIA par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai - AS „Mārupes komunālie pakalpojumi” tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi (par kuriem pašvaldība samaksājusi 192 613 eiro) savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 085 eiro. Viegli izrēķināt, ka AS peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā 8 tūkst eiro.

2009.gadā un 2012.gadā pašvaldība ir ieguldījusi AS pamatkapitālā nekustamo īpašumu vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā. AS īpašuma tiesības nav nostiprinājusi, līdz ar to valsts reģistros tas joprojām ir domes īpašums. Nenokārtotās īpašumtiesības atainojas arī uzskaitē, kura nesniedz skaidru priekšstatu par to, kas pieder pašvaldībai un kas kapitālsabiedrībai.

AS „Mārupes komunālie pakalpojumi” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas savulaik tika izveidota, lai sniegtu siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumus, tātad ļoti svarīgu un sabiedrībai nozīmīgu funkciju veikšanai.

Gluži tāpat kā pašvaldība, arī kapitālsabiedrība pārkāpj iepirkuma likumu. Revidenti konstatējuši, ka likums nav ievērots par vismaz 254 tūkst. eiro. Jāuzsver, ka AS grāmatvedībā sabiedrisko pakalpojumu funkciju nodrošināšana nav nodalīta no pārējiem izdevumiem, tāpēc nav pārliecības, ka arī citos darījumos (kopumā par 205 tūkst. eiro) nebija jāpiemēro iepirkuma procedūra.

Veicot sabiedriski ļoti svarīgas funkcijas, AS tai pašā laikā šķērdē sabiedrības līdzekļus – maksā par atsevišķu iedzīvotāju patērēto elektrību. Revīzijā konstatēts, ka 2012. un 2013.gadā AS nav apzinājusi un nav uzskaitījusi debitoru prasības pret iedzīvotājiem par patērēto elektrību vairāk nekā 49 tūkst. eiro apmērā. Izrādās, ka AS nav izstrādāts mehānisms, kā kontrolēt iedzīvotāju maksājumu atbilstību. Līdzīga situācija ir ar atkritumu izvešanu: bez atbilstīga kontroles mehānisma AS pat pamanījusies maksu par savu atkritumu izvešanu iekļaut iedzīvotāju rēķinos.

Ļoti vieglprātīgi AS ir izturējusies pret krājumu iegādi. Iespējams, ka nopirktie būvniecības un remonta materiāli nemaz nav saistīti ar AS saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo netiek sagatavoti apsekošanas akti, lai varētu pārliecināties, kur un kā tie izlietoti. Šādi pirkumi tiek veikti bieži, lielākoties par lielām skaidras naudas summām. Krājumu iegādei vienai personai gadā atvēlēti līdz 25 tūkst eiro.

Ar tikpat vieglu roku kapitālsabiedrība ir palielinājusi degvielas kvotas saviem transportlīdzekļiem, tā nelietderīgi izlietojot gandrīz 7000 eiro. Savukārt degvielas izlietojumam par 3622 eiro nav pamatojuma, jo degvielas uzpilde veikta laikā, kad, pēc ceļazīmē norādītā, transports netika lietots. 

Absolūts iekšējās kontroles trūkums pieļāvis situāciju, ka divi darbinieki uz pilnu slodzi nodarbināti amatos gan AS, gan Mārupes pašvaldībā. Turklāt viens darbinieks ir patapinājis sev piederošo automašīnu gan AS, gan pašvaldībā, saņemot līdz 300 l apmaksātas degvielas no AS un līdz 50 l – no pašvaldības. AS segusi arī šī transportlīdzekļa nodokli. Savukārt otra darbinieka amatu apvienošanu VK lūgusi izvērtēt KNAB.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai VK pašvaldībai sniegusi 16 ieteikumus un kapitālsabiedrībai - 13 ieteikumus.