„Pieaicinātie speciālisti šodienas sēdē pauda satraukumu par profesionālās izglītības programmu trūkumu, jo kvalitatīvi sagatavoti darbinieki ir svarīgākais resurss ieslodzījuma vietu pārvaldībā,” rezumē Inese Laizāne, uzsverot, ka tieši darbinieku izglītība un zināšanas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un dzīves apstākļu uzlabošanu ieslodzījuma vietās, kā arī veicina sodīto personu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Kā noskaidroja deputāti, ieslodzījuma vietu amatpersonu amatu aprakstos atbilstoši viņu rangam ir noteiktas prasības uz nepieciešamo 3., 4. vai 5.līmeņa profesionālo izglītību. Šobrīd Latvijā ir akreditēta tikai 3.līmeņa profesionālā penitenciārās jomas izglītības programma Daugavpils Universitātē, bet 4. un 5.līmeņa profesionālo izglītību ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki iegūst citu specialitāšu mācību programmās.

„Tāpat mudināsim Tieslietu ministriju veicināt Latvijas pievienošanos ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokolam, kas noteiktu neatkarīgas ieslodzījuma vietu pārraudzības institūcijas izveidošanu Latvijā,” norāda I.Laizāne, uzsverot, ka nav izprotams, kāpēc Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kura to nav ratificējusi.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejā (CPT) Ilvija Pūce deputātus iepazīstināja ar CPT atzinumiem par situāciju Latvijas ieslodzījuma vietās. Tāpat atbildes uz deputātu jautājumiem un ieskatu par situāciju ieslodzījuma vietās sniedza tieslietu eksperts, Daugavpils Universitātes profesors Vitolds Zahars un Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka.