Tieslietu ministrs uzsver, ka Saeimas lēmums par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā un tā steidzamību ir svarīgs signāls pirms šodien Rīgā paredzētās ES un Austrumu partnerības valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes, kurā piedalīsies arī Ukrainas pārstāvji, un neformālās ES Padomes Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes, kurā galvenais diskusiju jautājums ir terorisma draudu novēršana.

Tieslietu ministrs norāda, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Latvijai ir svarīgi nepieļaut savu valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežot tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā, tāpēc jau tuvākajā laikā minētie Krimināllikuma grozījumi būtu jāpieņem galīgajā lasījumā, uzsver tieslietu ministrs.

Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes.

Likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, tiesām, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Valsts policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Latvijas Universitātes.