Tiesībsargs 28.janvārī nosūtījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai priekšlikumu Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu „Tiesībsargs”, kurā noteiktu tiesībsarga institūcijas tiesisko statusu, darbības mērķi un neatkarību.  Satversmē jau šobrīd līdzīgā veidā ir nostiprināta Valsts kontroles neatkarība.

Tiesībsarga jeb ombuda statusu savās konstitūcijās ir nostiprinājusi lielākā daļa Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas tuvākie kaimiņi – Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Somija, Dānija, Vācija un pat Krievija. Uzskatu, ka tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina Satversmē, paudusi gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Arī Satversmes tiesa savā spriedumā ir atzinusi, ka Tiesībsarga birojs neietilpst Ministru kabinetam padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, un jau šobrīd savā veidā likumdevējs ir pielīdzinājis tiesībsargu konstitucionāla ranga institūcijām. Papildinot konstitūciju ar atsevišķu sadaļu par tiesībsarga institūciju, tiktu nostiprināts Satversmē ietvertais varas dalīšanas princips un izslēgtas jebkādas šaubas par tiesībsarga piederību kādam no valsts varas atzariem.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata: „Manuprāt, ir ļoti svarīgi nostiprināt tiesībsarga institūciju un neatkarību, ne tikai tāpēc vien, ka to nosaka ANO pieņemtie tā sauktie Parīzes principi jeb standarti par nacionālo cilvēktiesību institūciju statusu un darbību cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā. No Latvijas iedzīvotāju un demokrātiskas valsts interešu viedokļa nozīmīgi, lai tiesībsarga institūcija nav ietekmējama un nepakļaujas īslaicīgām politiskām kaislībām.”