Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Ekonomikas ministrija, Valsts zemes dienests un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu pār spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas ar apsūdzēto vai aizstāvju iesniegtām kasācijas sūdzībām par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, vienu lietu ar cietušā sūdzību par lēmumu neatjaunot procesuālo termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai un divus pieteikumus par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. Tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas sūdzības par Ģenerālprokuratūras lēmumu par personu izdošanas pieļaujamību.

Informācija par atsevišķām lietām:

1. 16.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas un Valsts Ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības par Administratīvā apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Administratīvā apgabaltiesa daļēji atcēlusi dienesta lēmumu un uzlikusi pienākumu dienestam atceltās lēmuma daļas vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Spriedums šajā daļā pamatots ar Administratīvā procesa likuma 253.panta sesto daļu, kas noteic, ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu; lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu iestāde ņem vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

Augstākajai tiesai vērtējami pieteicējas un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību argumenti par minētās normas nošķiršanu no Administratīvā procesa likuma 253.panta trešās daļas (noteic, ka likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu), kā arī Administratīvā procesa likuma 253.panta sestās daļas piemērošanas pamatotību izskatāmajā lietā (ņemot vērā ierobežoto termiņu nodokļu audita veikšanai un to, kādā veidā interpretējama normā paredzētā nepieciešamība). (Lieta SKA-31/2015).

2. 16.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Lietā pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru par pamatotu atzīts pasūtītāja lēmums izslēgt pieteicēju no juridisko pakalpojumu iepirkuma sakarā ar nepamatoti zemu cenu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidījusi. Augstākajai tiesai izvērtējams pieteicējas kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 48.pantu, jo nav pienācīgi vērtējusi, vai par piedāvāto cenu iespējams sniegt pakalpojumu. (Lieta SKA-257/2015).

3. 18.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā jāizšķir, vai Valsts ieņēmumu dienests var uzlikt pienākumu atmaksāt atskaitīto pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli un maksāt soda naudu situācijā, kad nodokļu maksātājs samaksājis par pakalpojumu avansā, bet faktiski nav šo pakalpojumu saņēmis un arī samaksāto avansu nav atguvis. Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka tādējādi nebija izpildījušies likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertie priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai, proti, darījums faktiski nav noticis. Administratīvā apgabaltiesa Valsts ieņēmumu dienesta viedokli atzinusi par pareizu. Pieteicēja turpretim uzskata, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu radās līdz ar avansa samaksu. (Lieta SKA-16/2015).

4. 19.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā strīds ir par nodokļu maksātāja tiesībām prasīt pārmaksātā nekustamā īpašuma nodokļa atmaksāšanu, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktu. (Lieta SKA-112/2015).

5. 20.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā izšķirami divi strīdus jautājumi saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu par ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Pirmkārt, ir jāizšķir, vai ar nodokli ir apliekams ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja nekustamais īpašums bijis personas īpašumā vairāk kā 60 mēnešus pirms atsavināšanas, un persona bijusi arī deklarēta šajā īpašumā, taču deklarēta bijusi laikā pirms šiem 60 mēnešiem. Apgabaltiesa šajā daļā atzinusi par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta viedokli, ka izņēmums no nodokļa maksāšanas šajā gadījumā nav pieļaujams. Otrkārt, ir jāizšķir, kā nosakāma nekustamā īpašuma iegādes vērtība gadījumā, ja īpašums iegūts dāvinājuma ceļā un dāvinājuma līgumā nav norādīta īpašuma vērtība. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi par iespējamu piemērot Ministru kabineta noteikumu normas, kuras stājās spēkā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas un kuras paredz, ka par iegādes vērtību uzskata nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā, kas līdz ar kadastrālo vērtību ietver arī mežaudzes vērtību. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā norāda, ka Ministru kabineta noteikumi nav piemērojami, savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma normas" līdzīgos gadījumos paredz aprēķinā izmantot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. (Lieta SKA-26/2015).