Valsts kancelejas direktore E.Dreimane norāda, ka tikšanās laikā tika noraidītas izteiktās deputātu bažas par premjera ietekmes mazināšanu uz KNAB darbību, izskaidrojot, ka risinājums paredz tieši pretējo – atbilstoši starptautisko organizāciju vadlīnijām iestādes uzraudzība tiks stiprināta. Turklāt uzraudzība pieaugs nevis vienas politiskas amatpersonas līmenī, bet gan tiks paplašināta un līdzsvarota, galvenokārt, Saeimas līmenī, kura ieceļ KNAB priekšnieku, Ministru kabineta līmenī un ekspertu padomes līmenī.

„Darba grupas vārdā aicināju likumprojektu nesaistīt ar KNAB personāliju ilgstošajiem strīdiem un iekšējo grupējumu cīņām. Būtiski ņemt vērā, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 12 gadu sadarbības praksi, un paredz sistēmas sakārtošanu un stiprināšanu, nevis risinājumu personāliju problēmām,” uzsver E.Dreimane.

„Sarunas laikā uzsvērtu, ka nav pieļaujama KNAB institucionālā sadalīšana, jo tā būtu kārtējā „kāpšana uz pirms 12 gadiem pieredzētiem grābekļiem”. Iestādes sākumposmā pastāvēja sadalītais modelis, kuru vadīja 1997.gadā izveidota Korupcijas novēršanas padome ar 16 valsts institūciju pārstāvju dalību, kā arī tika stiprināta policijas un Valsts ieņēmumu dienestu kapacitāte pretkorupcijas jomā, tomēr tas nenodrošināja korupcijas apkarošanu. Papildu Latvija saņēma starptautisko organizāciju rekomendācijas celt zemos korupcijas apkarošanas rezultātus, kā arī pilnveidot sadrumstaloto pretkorupcijas institucionālo modeli. Tas tika izdarīts 2002.gadā, izveidojot KNAB kā atsevišķu institūciju, atbilstoši Honkongas modelim. Tādēļ ir svarīgi nesagraut esošo pretkorupcijas sistēmu, tieši pretēji – stiprināt to, veicot labojumus atbilstoši 12 gadu ilgajā iestādes darbības laikā konstatētajām problēmām,” skaidro E.Dreimane.

Tāpat viņa norāda, ka ar deputātiem tika diskutēts par iespējamo likumprojekta papildināšanu saistībā ar jaunu iekšēju vadības formātu – padomi, kā piemēru ņemot ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli u.c.

Jau iepriekš ziņots, ka darba grupas izstrādātos priekšlikumus KNAB likuma grozījumiem 10.februārī atzinīgi novērtēja Saeimas apakškomisijā, kā arī publiskā diskusijā atbalstīja arī augsta līmeņa eksperti un amatpersonas no valsts pārvaldes, tiesībsargājošām iestādēm, NVO, kā arī ārvalstīm.

Valsts kancelejas prezentācija: jaunais KNAB pārraudzības modelis.

Infografika: KNAB jaunais pārraudzības modelis neatkarības un atbildības stiprināšanai

Diskusijas videoieraksts: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/?v=cNEbHear

Augsta līmeņa ekspertu darba grupa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma regulējuma pilnveidošanai un iestādes darba efektivizēšanai izveidota Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā 2014.gada 17.janvārī. Darba grupa ir izveidota, balstoties uz ekspertu grupas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā izdarītajiem secinājumiem un Ministru kabineta lēmumu.

Likumprojektu par grozījumiem KNAB likumā Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadībā izstrādāja darba grupa šādā sastāvā: Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Līga Loca, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena, Ģenerālprokuratūras Darba analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors Salvis Rūtiņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Terinka.