„Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves,” iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, un šī tiesība būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesība būs terminēta, un līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Maksa par apbūves tiesību būs jānoteic naudā un, ja nepastāvēs cita vienošanās, maksai par apbūves tiesību būs piemērojami noteikumi par nomas līgumu.

Apbūves tiesību varēs ieķīlāt, to darot pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem.

Pēc apbūves tiesības izbeigšanās uzceltā ēka vai inženierbūve kļūs par zemes gabala būtisku daļu bez atlīdzības, ja vien līgumā nebūs noteikta atlīdzība, kas izmaksājama apbūves tiesīgajam.

Apbūves tiesību regulēs atsevišķa Civillikuma nodaļa.

Saskaņā ar likuma grozījumiem apbūves tiesības institūts sāks darboties no 2017.gada 1.janvāra. Lai likuma norma varētu pilnvērtīgi darboties, jāveic vēl virkne grozījumu vairākos saistītajos likumos un citos normatīvajos aktos.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.