„Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskā izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina,” iesniegto grozījumu nepieciešamību pamato Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas.

Likumprojekts paredz ieviest elektronisko izsoļu portālu un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.

Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu.

Elektronisko nekustamā īpašuma izsolīšanu plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos – no 2016.gada 1.janvāra.

Par šiem Civilprocesa likuma grozījumiem trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.