Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija, Valsts meža dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ieslodzījuma vietu pārvalde.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, trīs kasācijas protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas nolēmumiem, četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, trīs lietās – prokurora kasācijas protesti par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā iesniegts protests par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Krimināllietu departaments 25.martā rakstveida procesā slēgtā tiesas sēdē izskatīs apsūdzētā kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu izvarošanas izdarīšanā grupā. Attiecībā uz citiem apsūdzētajiem kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. (SKK-110/2015).

2) Administratīvo lietu departaments 26.martā rakstveida procesā izskatīs Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Zvērināta advokāte, atsaucoties uz informācijas nepieciešamību personas aizstāvībai kriminālprocesā, vērsusies Valsts robežsardzē ar informācijas pieprasījumu par to, vai, kad, kurā vietā un kādā veidā konkrēts transportlīdzeklis šķērsojis valsts robežu. Vienlaikus lūgts sniegt arī informāciju par transportlīdzekļa vadītāju un pasažieriem – šo personu vārdus, uzvārdus un personas kodus. Iestāde šo informāciju atteikusies sniegt, atsaucoties uz šīs informācijas ierobežotas pieejamības statusu.

Lietā risināmi divi tiesību jautājumi: 1) par ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanu un nepieciešamību pamatot šādu informācijas pieprasījumu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām; 2) par personu vārdu, uzvārdu un personas kodu (personas datu) izsniegšanu, ņemot vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto regulējumu un citās tiesību normās ietverto regulējumu attiecībā uz advokāta tiesībām un pienākumiem kriminālprocesa ietvaros. (Lieta SKA-383/2015).

3) Administratīvo lietu departaments 26.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, kā arī šo nodokļu nokavējuma naudas un soda naudas noteikšanu par 2004.-2006.gadu.

Kasācijas kārtībā lietā izšķirams, vai pieteicējai pamatoti noteikta pievienotās vērtības nodokļa soda nauda 150 procentu apmērā no maksājamās nodokļa summas, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta 1.punktu redakcijā, kas bija spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra, ja nodokļa samaksas pienākums aptverts ar laika posmu no 2005.gada aprīļa līdz 2006.gada maijam.

Lietas ietvaros apskatāma arī tiesnešu kolēģijas rīcības sēdēs pieņemto lēmumu nozīme judikatūras veidošanā. (Lieta SKA-153/2015).

4) Administratīvo lietu departaments 26.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vēlas, lai Valsts ieņēmumu dienests dzēš viņam aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu. Par parāda piedziņu pieņemtais lēmums ticis atcelts, pamatojoties uz to, ka tas pieņemts pēc likumā noteiktā triju gadu termiņa.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.panta pirmajā daļā starp izsmeļoši uzskaitītajiem gadījumiem, kad dzēšams nodokļu parāds, nav minēts tāds gadījums, kāds konstatēts šajā lietā. Tomēr minētā panta pirmās daļas 4.punktā paredzēts dzēst parādu, ja triju gadu laikā nav izpildīts lēmums par parāda piedziņu un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Lietā izvērtējams, vai uz izskatāmo gadījumu ir pamats attiecināt šo normu pēc analoģijas. Apgabaltiesa šādu iespēju nav saskatījusi, uzskatot, ka likumdevējs apzināti izšķīries nedzēst nodokļu parādu gadījumā, ja laikus nav pieņemts lēmums par parāda piedziņu. (Lieta SKA-75/2015).

5) Administratīvo lietu departaments 26.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Pasūtītāja valsts SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” izsludināja arhīva pakalpojuma iepirkumu, kurā piedāvājumu iesniedza arī pieteicēja. Šis iepirkums pārtraukts sakarā ar nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus iepirkuma nolikumā. Nedēļas laikā pēc iepirkuma pārtraukšanas pasūtītāja izsludināja jaunu arhīva pakalpojuma iepirkumu (atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.¹panta desmitajai daļai), kurā pieteicēja netika uzaicināta un kura ietvaros jau iepirkuma izsludināšanas dienā pasūtītāja noslēdza pakalpojuma līgumu ar vienīgo pretendentu.

Lietā ir strīds par to, vai pirmā iepirkuma pārtraukšana bijusi pamatota, savukārt, kasācijas instancē pārbaudāms, vai tiesa, izdarot secinājumus par pasūtītāja rīcību, novērtējusi lietas apstākļus atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154.pantam. (Lieta SKA-555/2015).