Lietā strīds bija par to, vai pieteicējai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par autostāvvietu, kura tiek izmantota kā iela (ceļš). Pieteicēja balstās uz ierakstu Būves kadastrālās uzmērīšanas lietā un uz tajā norādīto objekta galveno lietošanas veidu – „Ielas un ceļi”. Tomēr, kā to norādījušas pirmās un otrās instances tiesas savos spriedumos, tas nenozīmē, ka objekts ir iela vai ceļš likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.³punktā minētajā izpratnē.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā uzskaitītie ar nodokli neapliekamie objekti ir raksturojami ar to, ka tie nav izmantoti vai iznomāti saimnieciskās darbības veikšanai, proti, preču ražošanai, darbu izpildei, tirdzniecībai, pakalpojumu sniegšanai u cita veida darbībai par atlīdzību. Izvērtējot minēto tiesību normu saturu, proti, objektus, kuri ir atbrīvoti no nodokļa, uzskatāms, ka likumdevējam nebija mērķis autostāvvietas, kuras tiek izmantotas peļņas gūšanai, izslēgt no ar nodokli apliekamās bāzes.

No būves kadastrālās uzmērīšanas lietas konstatējams, ka nekustamajā īpašumā bez autostāvvietas ietilpst arī sardzes ēka, kā arī automazgātava. Ņemot vērā minēto, kā arī autostāvvietas ievērojamo platību – 10 200 m², secināms, ka pieteicēja nekustamajā īpašumā veic saimniecisko darbību, sniedzot transportlīdzekļu apkopes, apsardzes un novietošanas pakalpojumus. Līdz ar to nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir saimnieciskās darbības veikšana.