„Šī ir samilzusi problēma jau vairāk nekā divdesmit gadu, un nav pieņemams, ka atskurbtuvju jautājums gadiem ilgi kā futbola bumba tiek pārspēlēta no vienas iestādes uz otru. Tam beidzot ir jāpieliek punkts. Patlaban jau atsevišķi pašvaldību piemēri liecina, ka šo jautājumu var sakārtot. Šodien komisijas sēdē dzirdējām dažādus priekšlikumus, taču vispirms jānosaka šādu telpu tiesiskais statuss, tāpēc valdībai lūdzam šo jautājumu sakārtot,” norāda A.Latkovskis.

Tieši tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ atskurbtuvju funkcija iepriekš valstī tika pārtraukta. Atskurbtuves šobrīd ir policijas telpās Balvos un Preiļos, kā arī no šī gada februāra Ludzā, bet to darbību organizē un nodrošina pašvaldības, iesaistot Sarkano krustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija.

VARAM pārstāvji šodien deputātiem sacīja, ka šobrīd praksē tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret personām. Piemēram, ja cilvēks alkohola reibumā atskurbst slimnīcā, viņam nepiemēro administratīvo sodu. Savukārt, ja personas, kuras atskurbst speciāli iekārtotās telpās pašvaldības policijā, par tādu pašu pārkāpumu tiek administratīvi sodītas.

Policisti iereibušu cilvēku uz ielas parasti cenšas nogādāt mājās, bet personu vest uz atskurbtuvi drīkst tikai tad, ja tai nav dokumentu un adreses, kur viņu nogādāt, deputātiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji, norādot, ka patlaban atskurbšanas telpām nav noteikts tiesiskais statuss.

Aizsardzības komisijas deputāti šodien arī akcentēja, ka atskurbtuvju jautājumi ir cieši saistīti ar sabiedrības veselības jomu. Kā norādījuši mediķi, pēdējos trīs gados personas, kuras pārmērīgi lieto alkoholu un nonāk slimnīcā, lai atskurbtu, ir desmitkāršojies. Pagājušajā gadā tās bijušas jau 4000 personas.

Tāpat Veselības ministrijas un policijas pārstāvji rosināja atskurbtuves izvietot tuvāk slimnīcām, kas atvieglotu darbu gan mediķiem, gan policistiem.