Šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus.

Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem.

Rezultātā daudzi privātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi būs spiesti pamest tirgu, bet patērētāji, nepastāvot konkurencei, saņems dārgāku, sliktākas kvalitātes pakalpojumu. Jau šobrīd Valsts kontroles revīzijas ziņojums atklāj, ka atsevišķās pašvaldībās, kur bezkonkurences apstākļos tiek izmantoti pašvaldībai piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumi, iedzīvotāji ir pārmaksājuši vairākus miljonus eiro.

Jo vairāk uzņēmumu pametīs tirgu, jo mazāk pašvaldības saņems izdevīgus piedāvājumus publiskajos iepirkumos, tāpēc būs spiestas veidot savus uzņēmumus, līdz tirgus konkrēto likuma grozījumu rezultātā tiks būtībā nacionalizēts. Atjaunot konkurenci šādos apstākļos, kad uzņēmumu uzticība iespējai veidot savu biznesu būs sagrauta, var izrādīties praktiski neiespējami.

Šobrīd par likumprojekta virzību atbildīgā komisija ir noraidījusi arī visus kompromisa variantus, kas ļautu saglabāt konkurenci – piemēram, ļaut pašvaldībām pašām lemt, kuri uzņēmumi ir tiesīgi patstāvīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Jāatzīmē, ka šis bija izņēmuma gadījums, kad arī pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas nevēlējās plašākas pilnvaras pašvaldībām.