Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tāpat notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz.

Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteikts nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību.

Tiesu izpildītājiem tiek paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt uz bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus.

Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no Civilprocesa likuma no 2012.gada izslēgtas normas, kas noteica tiesu funkcijas un darbības mantojuma lietās. Lai arī spēkā ir Civillikumā un Notariāta likumā ietvertās materiālās tiesību nomas, procesuālās kārtības trūkums var radīt neizpratni par atbilstošu normatīvā regulējuma piemērošanu, norāda likumprojekta autori.

Par grozījumiem likumos Saeima vēl lems otrajā un trešajā lasījumā.