Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Likums noteiks izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Kā norāda likumprojekta autori, valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Taču līdzšinējais normatīvais regulējums nav pilnīgs, jo paredz tiesības uz izdienas pensiju tikai daļai no šajās iestādēs strādājošajiem. Turklāt atsevišķām amatpersonām tas pieļauj iespēju vienlaikus strādāt valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju.

Jaunais likums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām, motivēs drošības iestāžu amatpersonas turpināt dienestu, sekmēs amatpersonu rotāciju un arī izslēgs iespēju vienlaikus saņemt darba samaksu un izdienas pensiju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma ieviešana neatstās vērā ņemamu ietekmi uz valsts budžetu, jo daļai drošības iestāžu darbinieku izdienas pensijas tiek izmaksātas jau patlaban, bet tuvākajos gados no dienesta atvaļināto amatpersonu skaits, kas varēs pretendēt uz izdienas pensijām, būs neliels.

Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums.