Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Republikas Valsts kontrole un Konkurences padome10.jūnijā norādīja, ka pašvaldību centieni likumā nostiprināt normu, kas daudz plašāk ļautu tām nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir pretrunā ar tautsaimniecības attīstības plāniem, kas paredz eksporta attīstību un investīvu piesaisti.

Pašreiz Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka pašvaldības var iesaistīties komercdarbībā tad, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu nozarē, kur pastāv dabiskais monopols un citos izņēmuma gadījumos, savukārt viena no vietējo varu funkcijām ir radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un izaugsmei. Līdz šim Saeima jau divos lasījumos atbalstījusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot, ka publiskajam sektoram turpmāk būs plašas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā arī situācijās, kad pakalpojums vai produkts jau tiek vai var tikt sekmīgi nodrošināts brīvā tirgus apstākļos.

Savukārt tautasaimniecības attīstības plānā noteikts, ka valsts mērķis ir veicināt eksportspējīgu uzņēmumu veidošanu, produktivitātes celšanu un investīciju piesaistīšanu. Pirmkārt, publiski nav izskanējuši veiksmīgi piemēri, ka pašvaldības veidota komercsabiedrība spējusi piesaistīt ārvalstu finansējumu, vai arī radīt eksportspējīgas preces, otrkārt, radot papildu konkurenci vietējiem uzņēmumiem, vietvaras drīzāk aizbiedētu biznesa pārstāvjus nevis veicinātu kompāniju veidošanos. Ņemot vērā visu iepriekš pausto, pieņemot jauno likumprojektu, tas var nopietni ietekmēt tautsaimniecības attīstības plāna realizēšanu, tādējādi arī jaunu darba vietu rašanos.

Konkurences padome izpētījusi, ka jau tagad, pie esošā likuma regulējuma, pašvaldības mēdz nodarboties ar samērā savdabīgu uzņēmējdarbību, piemēram, sniedz apbedīšanas, automobiļu apkopes, restorānu, reklāmas un dažādus tūrisma pakalpojumus, un darbojas citos tirgos, kur pieprasījumu pilnībā spētu nodrošināt privātie uzņēmumi. “Līdztekus neracionālam valsts līdzekļu izlietojumam, šāda valsts rīcība arī mazina inovatīvu, strādāt gribošu un varošu cilvēku motivāciju veidot savu biznesu Latvijā, jo valsts nespēj nodrošināt nepieciešamo paļāvību par drošu un paredzamu iespēju darboties godīgas konkurences apstākļos,” norāda Konkurences padomes izpilddirektors Māris Spička.

Arī LRVK vadītāja Elita Krūmiņa norāda, ka pašvaldībām komercdarbībā jāiesaistās tikai trīs gadījumos: pirmārt, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu no autonomajām funkcijām izrietošus mērķus, otrkārt, ja tas ir efektīvākais, kā šos mērķus sasniegt un, treškārt, ja tas netraucē attīstīt privātā kapitāla darbību.

Pašvaldību uzdevums būtu veidot tādu vidi, lai potenciālie investori vai arī uzņēmēji vēlētos strādāt konkrētā teritorijā. “Pašreiz Latvijā ir greiza iekasētās nodokļu masas pārdale un motivācija, jo radusies situācija, kad pašvaldības vēlas veidot vienīgi turīgāko cilvēku guļamrajonus, jo lielākā daļa iedzīvotāju ienākumu nodokļa nonāk tieši vietvaru pārziņā. Tas nav pareizi, jo nekādā veidā nestimulē uzņēmumu un biznesa kā tāda veidošanos, neradot darba vietas, nestimulējot tautsaimniecības attīstību un nepalielinot budžeta ienākumus,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, “sistēma ir jāmaina saknē, lai katra pašvaldība cīnītos par kapitālsabiedrību palikšanu konkrētajā teritorijā, lai rastos veselīga konkurence un, caur šādu darbību, vietvarai vai nu pieaugtu vai samazinātos ienākumi nomaksāto nodokļu veidā.”

Viņš arī pauda viedokli, ka nodokļu sistēma, kur pašvaldības ieņēmumi būtu atkarīgi no biznesa intensitātes nevis guļamrajonu un turīgo cilvēku skaita, varētu veidot pamatu tam, lai ikvienas vietvaras vadītāji cīnītos nevis par publiskas kapitālsabiedrības radīšanu, bet gan privātā biznesa izaugsmi un noturēšanu.