Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts policija, Konkurences padome, Valsts ieņēmumu dienests, Privatizācijas aģentūra un Ogres novada dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs 11 lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un trīs lietās prokurora kasācijas protests par zemākas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā izskatīs pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un divās lietās – sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Konkurences padome AS „Drogas” darbībās konstatēja Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1.,2.,4. un 6.punkta pārkāpumu (t.i. dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā) un saistībā ar to noteica tiesisko pienākumu un soda naudu. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu daļēji apmierināja, atceļot uzlikto soda naudu (vienlaikus atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253.panta sestajai daļai uzliekot Konkurences padomei pienākumu izdot jaunu administratīvo aktu atceltās soda naudas vietā). Augstākajai tiesai pārbaudāmi kasācijas sūdzības argumenti par to, vai tiesa ievērojusi Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu, piemērojot Konkurences likuma 13.panta otro daļu un konstatējot dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā (nosakot konkrēto tirgu, piegādātāju atkarību), vai pamatoti noteikusi ierobežotas pieejamības informācijas statusu daļai lietas materiālu, kā arī vai pareizi secinājusi, ka pieteicējas sodīšana ir „nepieciešama” Administratīvā procesa likuma 253.panta sestās daļas izpratnē. (Lieta SKA-291/2015).

2) Administratīvo lietu departaments 17.jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs nav apmierināts ar viņam piešķirtās pensijas apmēru, jo uzskata, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pielietojot negatīvu pensijas kapitāla indeksu, pensijas apmēru ir  samazinājusi.

Augstākai tiesai ir jāvērtē, vai ir pamats personām, kuras pensionējās pēc 2010.gada, kad atsevišķos iepriekšējos krīzes gados pensijas kapitāla indekss bija mazāks par „1” (negatīvs), pensijas apmēra noteikšanai izmantojamo pensijas kapitālu neindeksēt ar atbilstoši tiesību normās noteikto negatīvo pensijas kapitāla indeksu. (Lieta SKA-245/2015).

3) Administratīvo lietu departaments 17.jūnijā rakstveida procesā izskatīs Valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Augstākajai tiesai ir jāinterpretē likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 15.panta pirmā daļa. Strīds lietā ir par to, vai Privatizācijas aģentūra, atsaucoties uz minētās panta daļas 2.punktu, pamatoti atzina par atbilstošu dzīvokļa izsoles pirmajai kārtai personu, kas ar spriedumu izlikta no īrēta dzīvokļa denacionalizētā mājā, kurā iemitinājās un īres līgumu noslēdza jau pēc mājas denacionalizācijas.

Pieteicējs, kas arī pretendēja uz dzīvokļa izsoli, uzskata, ka minētā tiesību norma par atbilstošu izsoles pirmajai kārtai atzīst tikai tos denacionalizēto māju īrniekus, kuri mājā iemitinājušies līdz tās denacionalizācijai. (Lieta SKA-275/2015).

4) Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs ir Krievijas Federācijas militārpersonu izdienas pensijas saņēmējs. No 2001.gada pieteicējs saņem arī Latvijas Republikas vecuma pensiju. Konstatējot, ka pēc Latvijas pensijas piešķiršanas Krievijas puse nav pārtraukusi izdienas pensijas izmaksu, kā to noteic Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 9.pants, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 42.1.punktu, pārskatīja pieteicēja apdrošināšanas stāžu, kas bija ņemts vērā, piešķirot Latvijas vecuma pensiju, un izslēdza no tā periodu, kas ņemts vērā arī, piešķirot Krievijas izdienas pensiju. Šādas pārskatīšanas rezultātā pieteicēja apdrošināšanas stāžs vairs nesasniedza 10 gadus, kas bija nepieciešami, lai būtu tiesības uz Latvijas vecuma pensiju. Līdz ar to uz turpmāko laiku aģentūra pārtrauca Latvijas vecuma pensijas izmaksu pieteicējam.

Augstākajai tiesai jāatbild uz jautājumu, vai šāda aģentūras rīcība ir tiesiska. (Lieta SKA-99/2015).