Projekts paredz veikt izmaiņas operatīvās darbības regulējumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Piemēram, pilnveidoti operatīvās novērošanas un citi operatīvās darbības pasākumi, paredzot attiecīgu priekškontroli šādiem pasākumiem.

Paredzēts arī detalizēts regulējums tiesneša un prokurora lēmuma saņemšanai, detalizēts regulējums iegūto ziņu glabāšanai un dzēšanai, kā arī paredzēta saglabājamo datu iegūšana ar attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā īpaši pilnvarota rajona (pilsētas) tiesas tiesneša akceptu sākot ar 2020.gada 1.janvāri. Vienlaikus paredzēts veikt redakcionālus precizējumus tiesību normu precīzākai piemērošanai.

“Paredzot detalizētākas likuma prasības, mēs panāksim, ka operatīvā darbība tiks veikta atbilstošāk starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un samazināsies iespēja vērsties pret valsti par šo standartu neievērošanu,” skaidro likumprojekta sagatavotājs - Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vilnis Vītoliņš.

Jāatgādina, ka jau 2012.gadā Iekšlietu ministrijā sākās operatīvās darbības regulējuma izvērtēšanas darbs, vērtējot tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā attīstītajām atziņām, kā arī tika vērtēti iespējamie priekšlikumi operatīvās darbības pasākumu uzraudzības regulējuma pilnveidošanai.

Darba grupa tika izveidota ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska rīkojumu, lai izvērtētu operatīvās darbības regulējuma atbilstību Eiropas Padomes 1950.gada 4.novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā noteikto kritēriju prasībām.

Darba grupā bija iekļauti eksperti no institūcijām, kas savā darbā izmanto operatīvās darbības regulējumu. Darba grupā piedalījās Finanšu policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, apgabaltiesas un rajona tiesas, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja, Valsts robežsardzes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, Muitas kriminālpārvaldes, Drošības policijas, Militārās policijas, kā arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji.