Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Ekonomikas ministrija, Rīgas dome un Jelgavas novada dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests un apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 25.jūnijā rakstveida procesā kopsēdē izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējas IK „HTC” saimnieciskās darbības pārbaudi un pievienotās vērtības nodokļa auditu. Audita rezultātā pieteicējai uzlikts pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis. Dienests lēmumā norādījis, ka nav dokumentāru pierādījumu pieteicējas darījumiem ar lielu skaitu darījumu partneru, jo pieteicēja iesniegusi neapliecinātas dokumentu kopijas, turklāt šīs kopijas pieteicēja, neskatoties uz vairākkārtējiem dienesta aicinājumiem, bez objektīva pamata iesniedza vienīgi pēc audita – jau apstrīdēšanas ietvaros. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, secinot, ka dienesta bez ievērības atstātie dokumenti varēja nepamatoti ierobežot pieteicējas tiesības uz taisnīgu tiesu un ka ir pieļaujama dokumentu vēlāka iesniegšana. Augstākajai tiesai pārbaudāms dienesta kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa izdarījusi nepamatotus secinājumus un nepareizi interpretējusi Administratīvā procesa likuma 14.¹pantu un 62.panta pirmo daļu.(Lieta SKA-801/2015).

2)  Administratīvo lietu departaments 25.jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Ekonomikas ministrija pieteicējai SIA „AL Graudi” piešķīra tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pēc šo tiesību piešķiršanas ministrija konstatēja, ka pieteicēja nepilda noteikto pienākumu (nav iesniegusi pārskatu par saražoto elektroenerģiju), un nosūtīja pieteicējai par to brīdinājumu, taču tas pēc glabāšanas laika beigām nosūtīts atpakaļ. Sakarā ar pienākumu neizpildi ministrija atcēla pieteicējai labvēlīgo lēmumu. Pieteicēja vērsās tiesā, iebilstot, ka nav saņēmusi brīdinājumu, kas ir priekšnoteikums nelabvēlīgā administratīva akta izdošanai. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka iestāde ir veikusi nepieciešamās darbības brīdinājuma nosūtīšanā. Augstākajai tiesai pārbaudāms pieteicējas kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nepamatoti piemērojusi Paziņošanas likuma 8.panta ceturto daļu, jo lietā piemērojamo Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” 63.punkts paredz, ka ministrijai jāgādā par to, lai adresāts iepazītos ar brīdinājumu.(Lieta SKA-848/2015).

3) Administratīvo lietu departaments 25.jūnijā rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja SIA „Sparlats” 2010.gada augustā vērsās Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu novirzīt turpmākiem maksājumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, kas radusies no 2009.gada  augusta līdz 2010.gada jūnijam. Dienests 2010.gada 21.oktobrī sakarā ar šo iesniegumu uzsāka auditu par 2007.gada septembri, kurā secināja, ka pieteicēja 2007.gadā bija nepamatoti palielinājusi no budžeta atmaksājamo nodokli, tādēļ noraidīja pārmaksas atmaksas lūgumu. Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka dienestam 2010.gada 21.oktobrī vairs nebija tiesību uzsākt auditu par 2007.gada septembri, tādēļ audita rezultāti nevar būt pamats vēlākas pārmaksas neatzīšanai. Augstākajai tiesai pārbaudāms dienesta kasācijas sūdzības arguments, ka tiesai bija jāņem vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 2.¹daļa un 2.²daļa un tādēļ jāatzīst dienesta tiesības veikt auditu. (Lieta SKA-350/2015).

4)  Administratīvo lietu departaments 25.jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir būvniecības jautājums. Kaimiņiene prasa nojaukt būvi, kas blakus viņas īpašumam uzbūvēta neatbilstoši saskaņotam projektam un izsniegtai būvatļaujai. Iestāde pieņēma lēmumu ļaut būvniecību turpināt un izstrādāt atbilstošu būvprojektu. Tiesa to akceptēja, sakot, ka principā būvniecība attiecīgajā vietā ir pieļaujama. Šajā lietā nozīme arī bija tam, ka būvniecība nenotika vispār bez projekta un būvatļaujas. (Lieta SKA-84/2015).