Savā 2013.gada 17.oktobra pieteikumā Aladīns Nasrs Allāhs (Aladdin Nassr Allah) (iesniedzējs), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5.pantu (tiesības uz personisko brīvību un drošību), sūdzējās par viņa aizturēšanu patvēruma procedūras ietvaros, kas kopumā ilga piecus mēnešus. Iesniedzējs apgalvoja, ka aizturēšana aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī bija prettiesiska Konvencijas 5.panta 1.punkta izpratnē, jo nebija pierādījumu, ka viņš varētu bēgt vai ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru. Tāpat iesniedzējs norādīja, ka viņš tika prettiesiski aizturēts trīs dienas pēc tam, kad jau bija pieņemts lēmums par alternatīvā statusa piešķiršanu. Visbeidzot, atsaucoties uz Konvencijas 5.panta 4.punktu (aizturēšanas tiesiskuma kontrole), iesniedzējs apgalvoja, ka viņa apelācijas sūdzību, apstrīdot aizturēšanas tiesiskumu, izskatīšana Latgales apgabaltiesā bija neefektīva, norādot uz tās ilgumu, rakstveida procesu un tiesvedības valodu.

Spriedumā Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 5.panta 4 punkta pārkāpums attiecībā uz termiņu, kādā tika izskatītas iesniedzēja apelācijas sūdzības par viņa aizturēšanas tiesiskumu, uzskatot, ka 55 dienu un 22 dienu termiņš salīdzinoši vienkāršas apelācijas sūdzības izskatīšanai bija nesamērīgi ilgs.

Pārējās iesniedzēja sūdzības Tiesa vienbalsīgi noraidīja.

Tiesa atzina, ka iesniedzēja aizturēšana laika posmā no 2013.gada 7.maija līdz 7.oktobrim, tai skaitā pēc lēmuma pieņemšanas par alternatīvā statusa piešķiršanu 3.oktobrī, bija tiesiska Konvencijas 5.panta 1.punkta izpratnē, jo tā bija balstīta uz tiesneša lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Patvēruma likuma normām, un nepārsniedza patvēruma procedūras ietvarus.

Tiesa arī atzina, ka iesniedzēja aizturēšanas ilgums – pieci mēneši – bija uzskatāms par samērīgu, jo šajā laika posmā kompetentās valsts amatpersonas veica visas nepieciešamās darbības, lai izskatītu iesniedzēja patvēruma pieteikumu, un uzturēšanās apstākļiaizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī bija piemēroti patvēruma meklētāju izmitināšanai.

Vērtējot iesniedzēja sūdzības Konvencijas 5.panta 4.punkta izpratnē par tiesvedības valodu un rakstveida procesu apelācijas instancē, Tiesa atzina, ka iesniedzējam bija izskaidrota tiesvedības kārtība apelācijas instancē un viņš varēja pilnā mērā īstenot savas tiesības rakstveida procesā. Turklāt iesniedzējs nebija lūdzis tiesu izskatīt viņa apelācijas sūdzību mutvārdu procesā vai apgalvojis, ka viņam nebija pieejami lietas materiāli.

Iesniedzējs bija lūdzis piespriest viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 15 000 eiro (EUR) apmērā, taču Tiesa šo prasību noraidīja, uzskatot, ka pārkāpuma konstatēšana pati par sevi ir pietiekams atlīdzinājums šajā lietā.

Saskaņā ar Konvencijas 43.panta 1.punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.

Pilns 2015.gada 21.jūlija Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (66166/13) un sprieduma pasludināšanas datums (21/07/2015).

Fakti lietā "Nassr Allah pret Latviju"

Pieteikuma iesniedzējs Aladīns Nasrs Allāhs ir 1982.gadā dzimis Sīrijas pilsonis.

2013.gada 5.maija rītā iesniedzēju, kurš kājām bija šķērsojis Krievijas-Latvijas robežu, pierobežas zonā apturēja Valsts robežsardze un aizturēja saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem. Iesniedzējs bija pametis Krievijas teritoriju pēc tam, kad tur bija ieradies 2012.gadā un uzsācis patvēruma procedūru.

2013.gada 7.maijā Valsts robežsardze sastādīja iesniegumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzējam. Tajā pašā dienā Valsts robežsardze aizturēja iesniedzēju uz Patvēruma likuma normu pamata – nebija noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte un bija pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs centās ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru. Iesniedzējs tika ievietots aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī.

Lēmumu par iesniedzēja aizturēšanu uz diviem mēnešiem saskaņā ar Patvēruma likuma normām Daugavpils tiesa pieņēma 2013.gada 10.maijā. Tā paša gada 8.jūlijā un 6.septembrī Daugavpils tiesa atkārtoti pagarināja iesniedzēja aizturēšanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem. Tiesas ieskatā pastāvēja iespēja, ka iesniedzējs varētu ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru, kā to bija jau darījis iepriekš, atrodoties Krievijā.

Pirmos divus Daugavpils tiesas lēmumus par aizturēšanu iesniedzējs pārsūdzēja, bet Latgales apgabaltiesa, izskatot rakstveida procesā, apelācijas sūdzības noraidīja. Attiecībā uz trešo lēmumu iesniedzējs bija norādījis, ka nebija lietderīgi to pārsūdzēt, jo drīzumā bija sagaidāms Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas lēmums viņa patvēruma lietā, savukārt apelācijas sūdzības izskatīšana parasti prasīja tikpat daudz laika.

2013.gada 3.oktobrī Valsts robežsardze informēja iesniedzēju, ka viņam bija piešķirts alternatīvais statuss un izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu. 2013.gada 7.oktobra pēcpusdienā iesniedzējs, kurš kopumā patvēruma procedūras ietvaros bija aizturēts piecus mēnešus, tika atbrīvots.

Drīz pēc atbrīvošanas iesniedzējs pameta Latvijas teritoriju, un viņa atrašanās vieta šobrīd nav zināma.