Vairāku deputātu un arī Augstākās tiesas pārstāvju ieskatā konkrētajā gadījumā nodarījumu varēja kvalificēt kā vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, kas paredzētu brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem. Tāpat komisijas sēdē noskaidrots, ka lietu iztiesāja tiesnese, kura nebija izgājusi apmācību bērnu tiesību jautājumos, lai gan Liepājas tiesā ir tiesneši ar šādām zināšanām.

Deputāti uzsvēra, ka tiesu vara ir neatkarīga un deputātiem nav tiesību nedz pārskatīt, nedz pārsūdzēt Liepājas tiesas spriedumu. Taču komisijas uzdevums ir uzraudzīt, kā tiek ievērotas sabiedrības intereses, un sekot, lai notiktu sistēmiskas izmaiņas, kas novērsīs šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

„Pēc Liepājas gadījuma ir ierosinātas vairākas pārbaudes, un savas mācības jāizdara gan prokuroriem un tiesnešiem, gan bāriņtiesu darbiniekiem. Deputāti šodien uzdeva Tieslietu ministrijai nākt klajā ar izvērtējumu, vai nepieciešami likuma grozījumi, kas paredzētu izmaiņas sodu sistēmā, tāpat jāizvērtē arī 20 gadu noilguma termiņa pagarināšana vai atcelšana seksuālās vardarbības lietās pret mazgadīgajiem. Līdztekus tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, ko piedāvā resursu centrs „Marta” un Tiesībsarga birojs,” informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus šis jautājums jāskata daudz plašāk, vērtējot gan prokuroru un tiesnešu kvalifikāciju, gan arī līdzšinējo praksi likuma piemērošanā.

Tāpat komisija nolēma Liepājas tiesā pieprasīt lietā pieņemtā sprieduma pilno tekstu un skatīt to slēgtā komisijas sēdē, lai vērtētu, vai konkrētais gadījums liecina par nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā un paredzēt bargākus sodus.

„Laikā, kad ap konkrēto lietu uzvirmojušas kaislības, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādos gadījumos primārās ir cietušo bērnu intereses, tādēļ ikvienam ir jāatturas no noziedzīga nodarījuma detaļu publiskas iztirzāšanas,” norādīja komisijas vadītājs.