Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs.

Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti.

Juridiskā komisija šodien konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar lietu vešanu saistīto izdevumu veidu – valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumus. Līdztekus tiks ieviests regulējums, kā šie izdevumi piedzenami valsts labā.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un Civilprocesa likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.