Pašreizējais regulējums paredz, ka galaziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi. Ziņojumu neparakstot kaut vienam komisijas loceklim, veidojas situācija, ka tas netiek izskatīts Saeimas sēdē, kā arī netiek publicēts „Latvijas Vēstnesī”, kā to paredz likums, norāda likumprojekta iesniedzēji. Šāda situācija bija radusies 2012.gadā, kad Latvijas Krājbankas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu neparakstīja četri komisijas locekļi. Pašreizējais regulējums ir nesamērīgs, jo galaziņojuma pieņemšana ir atkarīga no mazākuma, kas var sastāvēt no viena cilvēka, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts arī paredz pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai nosūtīt izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana.

Galaziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu.

Grozījumu autori norāda, ka šādi tiktu pilnveidots parlamentārās izmeklēšanas komisiju institūts, palielinoties iespējai, ka komisijas darbs vainagotos ir izmaiņām normatīvajos aktos.

Juridiskā komisija piedāvā noteikt, ka izmeklēšanas komisijas darbība izbeidzas astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Par izmaiņām Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.