Demisijas pieprasījumu atbalstīja 28 deputāti no "Saskaņas" un Latvijas Reģionu apvienības, "pret" balsoja 31 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības, bet 24 deputāti - "Vienotības", "No sirds Latvijai" pārstāvji un Kārlis Seržants (ZZS) - balsojumā atturējās. Tikmēr Solvita Āboltiņa, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Šadurskis un Viktors Valainis balsojumā nepiedalījās.

Ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram izteica opozīcijas partija "Saskaņa".

Deputāts Andrejs Elksniņš debatēs veltīja skarbu kritiku tieslietu ministram. "Visiem mums ir zināms tas gadījums, kad piecgadīga meitene tika seksuāli izmantota piecu gadu garumā, un Liepājas tiesa vainīgajam piesprieda piespiedu darbu. Tieši šis gadījums atklāja vairākus sistēmiskus trūkumus nozarē attiecībā uz valsts sodu politiku, par ko tieši ir atbildīga Tieslietu ministrija," pauda deputāts.

Viņš norādīja - neīstenojot kompleksu un sistēmisku politiku agrīnai likumu pārkāpumu prevencijai, nebūs iespējams panākt vardarbības gadījumu skaita samazinājumu.  Saeimas Juridiskā komisija uzdevusi tieslietu ministram nākt klājā ar konkrētu izstrādātu juridisku kompleksu risinājumu minētās problēmas novēršanai. Tomēr tas neesot izdarīts, pauda Elksniņš.

Deputāts norādīja, ka šīs demisijas pieprasījums ir saistīts ar valdības stabilitāti. Tomēr viņš aicināja deputātus "spriest tiesu par tieslietu ministra darbiem", vērtējot viņa paveikto, nevis domāt kā par cilvēku vai koalīcijas pārstāvi. "Cik daudz cilvēku likteņiem ir jābūt izkropļotiem, lai kāds, kura pienākums ir gādāt par to, beidzot to sāktu darīt?" vaicāja Elksniņš.

Rasnačs, aizstāvot savu pozīciju, Saeimas sēdē izteicās, ka opozīcija vienā demokrātiskā valstī ir labākais instruments, kas norāda uz valdības darba trūkumiem, bet šīs dienas situācijā viņš aicinātu opozīcijai būt korektiem, minot faktus un citu cilvēku teikto.

Ministrs savā prezentācijā norādīja uz daudzajām reformām un uzlabojumiem, kas veikti tiesu sistēmā. Rasnačs atsaucās uz tiesu namu reformu, kas turpmāk novērsīs nevienmērīgu tiesu noslodzi un samazinās tiesvedības termiņus. Rasnačs atgādināja arī par alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm, norādot uz Šķīrējtiesu likumu un Mediācijas likumu, ar ko tiek atslogotas tiesas.

Īpaši ministrs uzsvēra e-izsoļu ieviešanas faktu, no kurām valsts, pēc viņa teiktā, ir ļoti liela ieguvēja, jo tādā veidā palielinās godīga konkurence. Kā panākumu ministrs nosauca arī pilnveidoto tiesu komunikāciju ar sabiedrību, pašiem tiesnešiem skaidrojot pieņemtos nolēmumus, kā arī uzlaboto Tieslietu ministrijas padotības iestāžu komunikāciju ar sabiedrību.

Tieslietu ministrs uzsvēra arī atbildības pastiprināšanu par noziegumiem, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, norādot uz nesen izstrādātajiem grozījumiem likumos. Jo lielāka būs cietušo uzticēšanas valstij, jo biežāk viņi ziņos par dzimumnoziegumiem, bet tas nenozīmē, ka pedofilu skaits vai šo noziegumu skaits palielinās.

Savā runā Rasnačs atgādināja arī par aprakstītajiem skandāliem saistībā ar maksātnespējas procesiem, uzsverot, ka tagad ir veikti daudzi grozījumi likumos, kas vērsti uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas sakārtošanu.

Savukārt Elksniņš pēc Rasnača ziņojuma pauda viedokli, ka ministrs piesavinās citu cilvēku nopelnus, proti, jautājums ir par ministra demisiju, nevis ierēdņu un citu veikto darbu.

Kritiku par notiekošo maksātnespējas jomā veltīja arī koalīcijas partneri - Kārlis Seržants un Kārlis Šadurskis. Šadurskis arī sacīja, ka tic - Rasnačam var dot nelielu uzticības avansu.

Iepriekš skaidrojot ierosinājumu par demisiju, Elksniņš norādīja, ka Rasnačs nespēj nodrošināt kontroli pār nozari un viņš ir jāatlaiž. "Mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā," sacīja deputāts.

Kā piemērus Elksniņš minēja situāciju, ka piespriests piespiedu darbs par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu piecu gadu garumā, pedofilu identitātes slēpšanu un no vardarbības cietušā bērna personas datu atklāšanu, kopējās valsts sodu politikas neefektivitāti, "sistēmiskas pieejas neesamību tieslietu ministra darbā un Saeimas Juridiskās komisijas uzdevumu nepildīšanu".

Jau iepriekš politisko partiju nostāja šajā jautājumā liecināja, ka Rasnačs savu amatu saglabās, jo pret šo demisijas pieprasījumu plānoja balsot viņa pārstāvētā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī to solīja neatbalstīt pārējie koalīcijas partneri. Zaļo un zemnieku savienība plānoja balsot "pret", bet "Vienotība" - balsot "pret" vai atturēties.