Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Tādējādi mēnešalgas automātiskā ikgadējā pārskatīšana attiecas uz plašu amatpersonu loku. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Šo amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Tādējādi Saeimas deputāti nepārskata paši savas algas un nav pieņemts atsevišķs lēmums par algu palielinājumu.

Saskaņā ar likumu Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot koeficientu 3,2. Plānojot nākamā gada budžetu, Saeimas Kanceleja katru gadu pārrēķina deputātu algas un tām nepieciešamos budžeta līdzekļus, ņemot vērā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru.

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā – 716 eiro, bet 2014.gadā – 765 eiro.

Saeimas deputātu atalgojuma sistēmas reforma veikta 2010.gadā, Saeimas deputātus iekļaujot vienotajā valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā un sasaistot deputātu atalgojuma apmēru ar norisēm valsts tautsaimniecībā. Reizē reformas ietvaros Saeima atteicās no daudz kritizētajām piemaksām par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu, kā arī no sakaru izdevumu kompensācijas un reprezentācijas naudas.