Likuma izmaiņas noteic – adrese, kas norādīta dzimšanas reģistra ierakstā, reģistrējot bērna dzimšanu, uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu, ja vienlaikus ar dzimšanas reģistrācijas faktu ir noteikts bērna tiesiskais statuss.

Ar grozījumiem paredzēts mazināt administratīvo slogu ģimenēm, lai vecākiem vairs nevajadzētu apmeklēt divas dažādas pašvaldības iestādes – vienu, lai reģistrētu bērna dzimšanu, bet otru, lai deklarētu viņa dzīvesvietu.

Patlaban bērna dzimšanas faktu reģistrē pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, taču, lai deklarētu bērna dzīvesvietu, visbiežāk vecākiem jādodas pie cita pašvaldības darbinieka. Šāda situācija rada administratīvo slogu vecākiem un kavē viņu iespējas pietiekami ātri pieteikties, piemēram, pašvaldību pabalstu piešķiršanai vai rindā bērnudārzā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts novērst situāciju, kad vecāki pēc bērna reģistrēšanas nedeklarē viņa dzīvesvietu, jo uzskata, ka, reģistrējot bērna dzimšanu un parakstot dzimšanas reģistra ierakstu, kur norādīta bērna adrese, bērna dzīvesvietu jau ir deklarējuši. Tādējādi daļai bērnu nav deklarētās dzīvesvietas adreses, un tas liedz izmantot iespēju saņemt pašvaldības piedāvātos pakalpojumus, norāda grozījumu autori Iekšlietu ministrijā.

Plānots noteikt, ka dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruka, kurā norādītas ziņas par deklarēto dzīvesvietu, būs uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka jau patlaban 15 pašvaldībās vecāki jaundzimušo vienlaikus var gan reģistrēt, gan arī deklarēt viņa dzīvesvietu.

Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā, un adrese, kas līdz šim datumam norādīta Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējot bērnu, būs uzskatāma par personas deklarēto adresi.

Par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumiem trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.