Piedāvātās izmaiņas likumā paredz papildināt to ar jaunu pantu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Saskaņā ar to institūcijai vai amatpersonai būs tiesības lemt par pārkāpēja nosacītu daļēju atbrīvošanu naudas samaksas.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti atbrīvota no naudas soda samaksas.

Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.

Ja pārkāpējs 10 darba dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50 procentu apmērā, sākotnēji pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu būs izpildāms pilnā apmērā.

Likumprojekta otrā lasījuma redakcija vienkāršo sākotnējo pieeju, kas paredzēja sarežģītāku procedūru, abām pusēs slēdzot vienošanos par soda izpildi 50 procentu apmērā.

Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40 procentiem no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nihilistiska attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, iepriekš skaidroja likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Likuma grozījumi rosināti, lai motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņas trešajā lasījumā vēl jāskata Juridiskajā komisijā un Saeimas sēdē.