Izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā Saeimas administrācijas jauno koncepciju, kas paredz mainīt līdzšinējo Saeimas Kancelejas struktūru, cita starpā izveidojot Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra amatu.

Paredzēts, ka Saeimas Administrācijas vadību nodrošinās Saeimas Prezidija iecelts Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, kurš būs tieši pakļauts Saeimas Prezidijam. Ģenerālsekretāra pienākumi būs Saeimas Administrācijas saskaņota, mērķtiecīga, uz rezultātu virzīta darba nodrošināšana, parlamenta personāla sastāva vadība un attīstība, finanšu un citu resursu vadība un uzraudzība, Saeimas Administrācijas darba stratēģiskās plānošanas un izstrādāto plānu savlaicīgas īstenošanas vadība un pārraudzība. Tāpat amata pienākumos ietilps Saeimas pārstāvēšana starptautiskajās sanāksmēs un attiecībās ar citu valstu parlamentiem.

Likumprojekts nosaka, ka darba attiecības ar Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru slēgs uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku, šim termiņam pieskaitot 12 mēnešus. Jaunievēlētās Saeimas Prezidijs pirms Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra darba līguma termiņa beigām varēs lemt par darba līguma termiņa pagarināšanu uz nākamo termiņu.

Parlamenta ģenerālsekretāra amats ir lielākajā daļā pasaules parlamentu, tostarp visās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstīs. Saeimas jaunā administratīvās vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi.

Iepriekš Saeimas darbu reglamentējošais likums paredzēja, ka par jautājumiem, kas attiecas uz Saeimas deputātu funkciju izpildei nepieciešamo atbalstu, atbild Saeimas Kanceleja.

Saeimas Prezidijs jaunu Saeimas administratīvās vadības nolikumu apstiprināja 10.septembrī. Saskaņā ar to Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra tiešā pakļautībā strādās Saeimas Kancelejas direktors un Saeimas izpilddirektors, kā arī Personāla nodaļa, Protokola nodaļa, Informācijas nodaļa un parlamenta komisiju darbinieki, kuru darba saturu joprojām noteiks attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.