Izmaiņas likumā saistītas ar cilvēktiesību aizsardzības pilnveidošanu, grozījumos skaidri nosakot gadījumus, kad pieļaujami operatīvās darbības pasākumi, šodien deputātiem skaidroja likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas.

Likuma grozījumos paredzēts uzsvērt, ka operatīvā darbība nav veicama, ja tās mērķus un uzdevumus ir iespējams sasniegt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Likumā būs noteikts, ka operatīvā darbība veicama, iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās.

Likumprojekts paredz papildināt regulējumu ar jaunu pantu, paredzot detalizētāku kārtību, kādā saņemams attiecīgās neatkarīgas institūcijas akcepts sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Līdztekus likumā paredzēta kārtība, kādā saņemams tiesneša akcepts gadījumos, kad sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi ir sākti neatliekamos gadījumos. Jaunajā regulējumā cita starpā noteikts, ka turpmāk personas izsekošanai ilgāk par 30 dienām būs nepieciešama tieneša atļauja.

Likuma grozījumi paredz precizēt ilgstošas izsekošanas definīciju, kā arī personu loku, kuru var izsekot.

Grozījumi precizē izmeklētāju rīcību gadījumоs, kad tiek iegūta informācija apstākļos, kas garantēta īpašu konfidencialitāti. Tāpat izmaiņas precizē darījumu pārraudzību kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā.

Likumprojekts paredz arī precizēt operatīvās darbības uzdevumus. Tāpat regulējums papildināts ar jauniem pantiem, lai noteiktu attiecīgo operatīvās darbības pasākumu veikšanas izvērtēšanas kārtību.

Saskaņā ar likumu operatīvā darbība ir atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu, kā arī nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.

Grozījumi Operatīvās darbības likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.