Savā vairāk nekā 20 gadu pastāvēšanas vēsturē Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piedzīvojis ne mazums izmaiņu. Īpaši intensīvi reorganizācijas notikušas pēdējos gados. No 2013.gada līdz 2014.gada nogalei iestādē pieņemti vismaz 244 rīkojumi iekšējās reorganizācijas veikšanai. Pārmaiņu nepieciešamību diktējis gan laiks – sociāli ekonomiskie un politiskie procesi valstī, un jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana ikdienā – gan pašas institūcijas iekšējie procesi.

Viens no reorganizāciju veikšanas iemesliem ir vēlme sasniegt labākus darbības rezultātus. Tomēr tas ir iespējams tikai gadījumā, ja institūcijai ir skaidra un secīga institūcijas attīstības stratēģija, kurā ir noteikti mērķi, rezultāti un to sasniegšanas termiņi. Tikai tādā gadījumā ir iespējams izvērtēt vai un kādas izmaiņas ir nepieciešamas, un, vai reorganizācijas rezultātā tiks panākti plānotie uzlabojumi.

Tāpēc Valsts kontrole (VK) šajā revīzijā vērtēja trīs VID darbības aspektus: iekšējo reorganizāciju efektivitāti, stratēģisko pārvaldību un cilvēkresursu pārvaldību.

Revidenti ir konstatējuši, ka VID stratēģija 2011.–2013.gadam netika izmantota kā rīks iestādes darbības uzlabošanai, un nav pamata VID apgalvojumam, ka 2011.–2013.gadam izvirzītie mērķi tika sasniegti. Šajā laika posmā nebija skaidri ne iestādes mērķi, ne sasniedzamie rezultāti. Šādos apstākļos, turklāt neveicot esošās situācijas rūpīgu analīzi, jēgpilna iekšējā reorganizācija praktiski nebija iespējama. Šajā periodā veiktās reorganizācijas kļuva par “apburto loku”, un reorganizāciju rezultāti un izmaiņas VID darbības rādītājos neliecināja par to, ka to ieguvums būtu lielāks par ieguldītajiem resursiem un ka iestādes darbība būtu uzlabojusies.

Revidenti atzīmē, ka, sākot ar 2014.–2016.gada stratēģijas pieņemšanu, VID stratēģiskā pārvaldība ir būtiski uzlabojusies. Tomēr joprojām ir jāstrādā pie definēto mērķu sasaistes ar plānotajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. VID darba efektivitāte būtu jāvērtē, pamatojoties uz rezultātiem, kuru sasniegšanu ir nodrošinājusi tieši VID darbība, ne tikai kopējie ekonomiskie procesi valstī (ar izaugsmi saistītais nodokļu masas pieaugums u.c.).

VK pārbaudes atklāja nepilnības arī cilvēkresursu pārvaldībā. Palielinoties IT lomai un attiecīgi samazinoties cilvēku roku darbam, būtu jārodas gan ekonomiskajam ieguvumam, gan cilvēkresursu ietaupījumam, tomēr revīzijā tas netika pārliecinoši konstatēts. Izlases kārtā vērtējot automatizācijas un elektronizācijas ietekmi tikai uz trīs VID procesiem (no 471 procesa kopumā), revidenti konstatēja, ka laikā no 2011.gada VID būtu varējis ietaupīt vismaz 147 tūkstošus darba stundu jeb katru gadu novirzīt vidēji 21 darbinieka citu uzdevumu veikšanai.

Taču viennozīmīgi pozitīvi ir vērtējama iestādes apzināšanās, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un apņēmība reorganizēt institūciju iespējami efektīvākajā veidā. Ir jāatzīst, ka vairāk nekā 4000 darbinieku lielā kolektīvā izmaiņas vienmēr ir izaicinājums, tāpēc īpaši svarīgs būtu dienestu pārraugošās Finanšu ministrijas atbalsts. Valsts kontroles ieskatā nav pieņemama situācija, ka Finanšu ministrijas stratēģijā 2012.–2014.gadam noteiktie mērķi nodokļu jomā nebija tieši sasaistāmi ar VID darbību. Savukārt lielākajai daļai no 2014.–2016.gada stratēģijā noteiktajiem darbības virzieniem, kuru īstenošanā ir iesaistīts VID, ir noteikti ar plānotajiem rezultātiem nesaistīti VID darbības rādītāji.

Minētais neliecina par nopietnu un secīgu pieeju nozares politikas plānošanai un nemotivē VID sasniegt politikas mērķus.

Revīzijas rezultātā VID tika sniegti septiņi ieteikumi, kurus ieviešot tiks uzlabota VID stratēģiskā un cilvēkresursu pārvaldība, reformas tiks veiktas pārdomāti un mērķtiecīgi, un tiks veicināta efektīvāka resursu izlietošana.