“Ir noslēgts darbs pie izmaiņām Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Bērnu tiesību aizsardzība nenoliedzami ir vissvarīgākā, un šo likumu grozījumu mērķis ir to vēl stiprināt. Likumos paredzēti vairāki uzlabojumi, un arī turpmāk jautājumos, kas skar bērnu tiesības aizsardzību, atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām visos gadījumos jārīkojas un lēmumi jāpieņem tikai un vienīgi bērnu interesēs,” iepriekš, noslēdzot darbu pie grozījumu izskatīšanas, atzīmēja par likumprojektu virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Tiesa var ierobežot vecāku saskarsmes tiesības ar bērnu un, ievērojot bērna intereses, noteikt, ka vecāki ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē. Ņemot vērā, ka līdzšinējais Civillikuma regulējums nenoteic, kas ir šīs trešās personas, ar grozījumiem ieviests saskarsmes personas termins. Civillikumā tagad būs noteikts, ka tā ir fiziskā persona, kuras klātbūtnē vecāki var tikties ar bērnu. Šī persona varēs būt arī juridiskā persona, kas tikšanās laikā nodrošina speciālista, piemēram, psihologa, krīzes centra pārstāvja, klātbūtni.

Izmaiņas likumā paredz, ka gadījumos, kad vecāki paši savstarpēji nevarēs vienoties par saskarsmes personu vai arī bāriņtiesai būs iebildumi pret vecāku izvēlēto personu, tiesa varēs noteikt, ka vecāku un bērnu tikšanās laikā klāt jābūt bāriņtiesas pārstāvim vai tās pilnvarotai personai. Šāds risinājums piedāvāts, jo nav pieļaujams, ka par saskarsmes personu tiek noteikta bērna interesēm neatbilstoša persona, par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē iepriekš norādīja likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka tiesa varēs noteikt pienākumu vecākam kopā ar bērnu noteiktā laikā ierasties bāriņtiesā. Vecāki tāpat kā līdz šim ar bērnu varēs tikties arī vietā, ko noteikusi bāriņtiesa.

Likuma izmaiņas nemainīs līdzšinējo praksi, bet precizēs to personu loku, kuru klātbūtnē vecāki var tikties ar bērnu, kā arī šo personu izraudzīšanas kārtību, ņemot vērā, ka vecāki ne vienmēr var kopīgi vienoties, ka šī persona būs, piemēram, kāds no bērna radiniekiem vai tuviem cilvēkiem.

Savukārt, lai novērstu gadījumus, kad viens no vecākiem ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un liedz otram vecākam tikties ar bērnu, bāriņtiesa tam vecākam, kurš nepilda tiesas nolēmumu par noteiktajām saskarsmes tiesībām, varēs pārtraukt aizgādības tiesības. To varēs darīt, ja šāda viena vecāka rīcība var nodarīt būtisku kaitējumu bērnam un ja rūpes par bērna ikdienas aprūpi var uzņemties otrs vecāks.

Izmaiņas Civillikumā par saskarsmes tiesību noteikšanas kārtības pilnveidošanu saistītas arī ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā un Civilprocesa likumā.