Grozījumu mērķis ir veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu biežāku piemērošanu, nosakot, ka administratīvais sods piemērojams tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.

„Normatīvie akti nenosaka, par kādiem administratīviem pārkāpumiem bērnam piemērojami audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un par kādiem – administratīvie sodi. Praksē dominē administratīvie sodi. Tas nozīmē, ka bērniem lielākoties piemēro brīdinājumu vai naudas sodu, ko nākas maksāt vecākiem, radot bērnos sava veida nesodāmības izjūtu,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” uzskatāmi par lielu reformu pirmo soli attiecībā uz bērnu izdarītajiem likumpārkāpumiem, iepriekš akcentēja likuma grozījumu autori. Daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc nepilngadīgais pastrādājis pārkāpumu, kā arī lai meklētu veidus, kā novērst šādas rīcības atkārtošanos nākotnē.

Grozījumi paredz plašākas iespējas pašvaldības administratīvajai komisijai piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli par bērna izdarīto administratīvo pārkāpumu. Izmaiņas precizē arī jautājumus par faktu pārbaudi gadījumos, ja pārkāpumu izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Tāpat paredzēts mainīt lēmuma pieņemšanas noilguma termiņu, lai nodrošinātu to, ka lēmumus par administratīvā soda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu tiek balstīts uz lietas apstākļiem, nevis tikai uz nepieciešamību iekļauties procesuālajos termiņos.

Patlaban likums noteic, ka administratīvā komisija pieņem lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam, ja līdz pārkāpuma izskatīšanas dienai ir pagājuši divi mēneši, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Grozījumi paredz lēmuma pieņemšanas noilguma termiņu skaitīt no lietas materiālu saņemšanas administratīvajā komisijā.