Lieta Augstākajā tiesā nonāca ar pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maxima Latvija” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts tās pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu Konkurences padome norādīja uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu „Maxima Latvija” darbībās un uzlika naudas sodu Ls 25 000 (35 571,80 eiro) apmērā.

Lietā ir strīds par to, vai Konkurences padome pareizi piemērojusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, atzīstot par aizliegtu vienošanos "pēc mērķa" tādus nomas līguma noteikumus, ar kuriem ierobežotas tirdzniecības centra iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 28.jūnijā atzina, ka starp pieteicēju un tirdzniecības centra iznomātājiem noslēgtajos nomas līgumos ietvertās vertikālās vienošanās nav tādas, uz kurām attiektos normatīvajos aktos noteiktais grupālais atbrīvojums, un, vērtējot vienošanās pēc to satura atzina, ka to mērķis ir apgrūtināt pieteicēja potenciālo konkurentu iekļūšanu tirgū, jo tieši pieteicēja ir tiesīga izlemt, vai dot iznomātājam savu saskaņojumu telpu iznomāšanai.

AT 2014.gada 11.jūlijā apturēja lietā tiesvedību, uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus.