Latvijas vārdā vēstnieks uzsvēra, ka nepietiekama civiliedzīvotāju aizsardzība ir starptautisko tiesību – starptautisko humanitāro tiesību, bēgļu tiesību un cilvēktiesību – pārkāpums. Valstīm ir primārā atbildība aizsargāt iedzīvotājus pret masu noziegumiem, kā to paredz ANO princips par iedzīvotāju aizsardzību, kuru Latvija stingri atbalsta. Ņemot vērā mūsdienu konfliktu postošo ietekmi uz civiliedzīvotājiem, valstīm ir jādara viss, lai rastu politisko risinājumu konfliktiem, nodrošinātu starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, sauktu vainīgos pie atbildības, nodrošinātu neierobežotu pieeju un aizsardzību humanitārajam un medicīniskajam personālam, un iestādēm, risinātu iekšēji pārvietoto personu un bēgļu vajadzības. Uz to pagājušā gada nogalē aicināja arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki-moon) un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas prezidents Pēters Maurers (Peter Maurer).  

J.Mažeiks akcentēja arī ANO, tai skaitā Drošības padomes, lomu civiliedzīvotāju aizsardzībā. Drošības padomes nespēja rīkoties ātri, lai novērstu vai izbeigtu konfliktus, ir smags trieciens visiem konfliktu upuriem. Tādēļ Latvija ir pievienojusies gan Francijas un Meksikas iniciatīvai par Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu veto tiesību ierobežošanu masu noziegumu gadījumā, gan 109 valstu atbalstītajai iniciatīvai nebalsot pret rezolūcijām, kuras paredz novērst masu noziegumus.

J.Mažeiks norādīja, ka civiliedzīvotāju aizsardzība ir kļuvusi par primāro mērķi daudzās ANO miera uzturēšanas misijās, lai arī šo misiju mandātu ieviešanai ir dažādi izaicinājumi. Vēstnieks informēja par Latvijas gatavību pirmo reizi iesaistīties ANO miera uzturēšanā, ko paredz Saeimas šī gada 14.janvārī pieņemtais lēmums par Latvijas iesaisti ANO miera uzturēšanas misijā Mali (MINUSMA). Latvija pastiprinās arī praktisko iesaisti starptautiskās koalīcijas aktivitātēs cīņā pret ISIL/Da’esh un piedalīsies Irākas drošības spēku apmācībā.  

Civiliedzīvotāju aizsardzība bruņotos konfliktos ir viens no ANO Drošības padomes darba kārtības jautājumiem. Sanāksme, kuru organizēja padomē janvārī prezidējošā valsts Urugvaja, notika laikā, kad konfliktu ietekme uz civiliedzīvotājiem ir īpaši postoša. Šo negatīvo ietekmi pastiprina arī ekstrēmistu un teroristu grupējumi, piemēram, ISIL/Da’esh. Konflikti un vardarbība spiež cilvēkus pamest mājas, tādēļ iekšēji pārvietoto personu un bēgļu skaits pasaulē ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Visu humanitāro vajadzību apmierināšanai ir nepieciešams būtisks starptautiskās sabiedrības atbalsts. Sanāksmē vairākums ANO dalībvalstu stingri aicināja ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības. Liela uzmanība tika pievērsta konfliktu humanitārajām sekām un vajadzībām, bieži vien par akūtāko situāciju minot konfliktu Sīrijā. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība izbeigt nesodāmību par noziegumiem un nodrošināt taisnīgumu.