KNAB ziņojumā ietverta informācija par funkciju izpildi korupcijas novēršanā, apkarošanā un politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli.

2015.gadā tika saņemti 1160 iesniegumi no fiziskām un juridiskām  personām, līdzās tam Ziņojumu centrā pieņemti un uzklausīti 110 apmeklētāji un saņemti 3272 zvani uz uzticības tālruni 80002070, kas ir par 68% vairāk nekā 2014.gadā.

Šāda iedzīvotāju aktivitāte saistāma ar KNAB organizētajām sociālajām kampaņām „Nepieļauj!” un „Sāc ar sevi – NEPIEĻAUJ!”, kuru mērķis bija pievērst iedzīvotāju uzmanību korupcijas problemātikai, kad lēmumi tiek pieņemti un spriesti prettiesisku labumu un kukuļu devēju interesēs, nevis taisnības vārdā, kā arī aicināt informēt KNAB, sastopoties ar korupcijas gadījumiem. KNAB izveidotais videoklips sasniedzis aptuveni 450 000 skatītāju lielu auditoriju, tai skaitā  pateicoties KNAB sociālajiem tīkliem, kā arī demonstrējot to Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmuma reģistra klientu apkalpošanas centru un Ceļu satiksmes drošības direkcijas video ekrānos.

Partiju finanšu kontroles jomā 2015.gadā KNAB pabeidza 13 partiju 2014.gada Saeimas vēlēšanu deklarāciju pārbaudes. Tika uzsākta 31 resoriskā pārbaude par iespējamiem pārkāpumiem, savukārt pabeigta − 51 resoriskā pārbaude. Pieņemti 29 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietās, uzliekot naudas sodu – kopumā EUR 8070 apmērā. Papildus tam par pretlikumīgo finanšu līdzekļu atmaksāšanu valsts budžetā pieņemti 18 lēmumi (kopumā EUR 76859,89 apmērā).

Korupcijas apkarošanas jomā KNAB 2015.gadā  prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 16 kriminālprocesi pret 33 aizdomās turētām personām.

Kopā 2015.gadā pieņemti 238 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā (par 38 lēmumiem vairāk nekā 2014.gadā), no tiem 139 amatpersonas sodītas ar naudas sodu par kopējo summu EUR 14 285 (2014.gadā – EUR 10 115).

Lai savlaicīgi novērstu korupciju veicinošu normu iekļaušanu normatīvo aktu projektos, tādējādi mazinot ar korupciju saistītu likumpārkāpumu izdarīšanas iespējas, KNAB 2015.gadā ir sagatavojis 101 atzinumu par tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektiem.

Būtiskākais ieguldījums darba grupās  pie normatīvo aktu un grozījumu izstrādes (t.sk. Konkurences likumā, Vispārīgos būvnoteikumos, Enerģētikas likumā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā).

Būtisku darbu KNAB ir ieguldījis sabiedrības izglītošanā, 2015.gadā organizējot 110 izglītošanas pasākumus, kuros piedalījās 3754 personas. Šo pasākumu dalībnieki − valsts amatpersonas un valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, jaunieši, pedagogi, politisko partiju pārstāvji, zvērināti revidenti un auditori, kas guvuši zināšanas par pretkorupcijas, interešu konflikta novēršanas, publiskās pārvaldes ētikas jautājumiem un politiskās aģitācijas ierobežojumiem.

Iepriekšējā gadā KNAB aktīvi iesaistījās starptautiskās sadarbības aktivitātēs − OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas plenārsēdēs, Publiskās pārvaldība komitejas sanāksmēs, GRECO plenārsēdēs, kā arī piesaistīja vairāk kā 200 000 EUR,  piedaloties starptautiskos projektos, lai uzlabotu KNAB kapacitāti korupcijas novēršanā un apkarošanā.

Kā viens no 2015.gada rādītājiem ir minams Latvijas iegūtā 40.vieta Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International veidotajā korupcijas uztveres indeksā (KUI). Tas ir kāpums par trim vietām − no 43. vietas uz 40.vietu. Jau trešo gadu pēc kārtas Latvija nav to valstu vidū, kur korupcija ir uzskatāma par nopietnu problēmu.

Savukārt socioloģiskās aptaujas „Attieksme pret korupciju Latvijā 2015.gadā” dati liecina, ka pēdējo 2 gadu laikā, kārtojot kādas lietas, jautājumus vai problēmas neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos ir izmantojuši 27,2% (2014. gadā – 32,2%) Latvijas iedzīvotāju un tas ir mazāk nekā 2012.–2014.g. pētījumu rezultātos. Veikto pētījumu rezultātu dinamika liecina, ka turpinās tendence samazināties to iedzīvotāju skaitam, kuri veikuši salīdzinoši nopietnākas koruptīvas darbības 7,1% devuši kukuļos summas virs 7 EUR vai vērtīgas dāvanas (2014.gadā – 8,9%).

Turklāt kukuļa došanas iespēju 2015.gadā kādai valsts amatpersonai pieļāva 22,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (2014.gadā – 29,5%) un tas ir mazāk nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2007.gada.