„Esmu gandarīts, ka vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.

Savukārt 2015.gadā pieņemtais Mediācijas likums, ieviešot tiesas ieteiktu meditāciju, veicina strīdu risināšanu pirms tiesas, nodrošinot tiesisku un uzticamu procedūru. Rezultāti rāda, ka vairāk nekā pusē no lietām, kas nonākušas pie mediatoriem, ir panākta vienošanās. Savukārt līdz ar Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanos būtiski, pat līdz 62%, samazināts patstāvīgo šķīrējtiesu skaits.

Nozīmīgs darbs ir paveikts, ieviešot tiesu namu reformu. Tā paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu tiesu teritoriju apvienošanu. Reforma nav saistīta ar tiesu slēgšanu. Dokumentu iesniegšana un izsniegšana tiek nodrošināta līdzšinējo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, tādejādi reforma palielina šo iestāžu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan arī komersantiem. Tiesu namu reformas mērķis ir novērst nevienmērīgu tiesu noslodzi un samazināt tiesvedības termiņus, kā arī veicināt tiesu prakses vienveidību. Tika reorganizētas Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona, Jūrmalas pilsētas tiesa, Latgales tiesu apgabala tiesas.

Šobrīd tiesu reformas tiek turpinātas, kā prioritāti izvirzot tiesas procesa kvalitāti. Tā sasniegšanai ir nepieciešams gan turpināt atslogot tiesas, gan sekmēt tālākizglītošanos, tiesnešu profesionalitāti un kvalifikācijas pilnveidi. Lai sasniegtu minētos mērķus, plānots īstenot apjomīgas apmācības, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekta ietvaros paredzētas intensīvas mācības gan tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, gan prokuroriem un izmeklētājiem. Plānots, ka projekta īstenošana tiks uzsākta šī gada nogalē.

Vērā ņemami ir arī Latvijas tiesu sistēmas darba rezultāti un sasniegumi, kuri apkopoti starptautiskos pētījumos.

Papildu informācija

Latvija novērtēta kā viena no TOP 30 valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā un alternatīvās strīdu risināšanas metodes ieviešanā. Piemēram, Pasaules Bankas pētījumā “Doing Business” 189 valstu konkurencē Latvija ierindota 22.vietā.

Savukārt Eiropas Komisija veikusi tiesu sistēmu salīdzinošo novērtējumu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū (Justice Scoreboard 2015.gada ziņojums), kurā Latvijas tiesu sistēmas sasniegumu rādītāji ierindoti no reitinga vidusdaļas līdz pat 1.vietai ar maksimālo punktu skaitu, proti:

• maksātnespējas procesa lietu efektivitātes rādītājos - 11.vieta, saglabājot stabilu, pozitīvu tendenci, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu;
• lietu izskatīšanas ilguma ziņā – topa vidusdaļā: tiesvedības ilgums – 16.vieta; prasības tiesvedības lietu un komerclietu izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās –12. vieta; administratīvo lietu izskatīšanas ilgums – 10.vieta;
• civillietu un komerclietu pabeigšanas rādītājos (clearance rate) - 18.vieta;
• administratīvo lietu pabeigšanas rādītājos (clearance rate) - 1.vieta - ar lietu pabeigšanas koeficientu 160%;
• 6.mazākais uzkrājumā esošo civillietu skaits pirmās instances tiesās (lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem);
• 4. mazākais uzkrājumā esošo administratīvo lietu skaits pirmajā instancē (lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem).

Pētījumos izmantoti 2013.gada dati.