Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt  pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Galvenie pasākumi kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai ir tiesnešu skaita palielināšana un tā saukto kasācijas filtru paredzēšana. Tomēr, kā norādīja E,Vernuša, tie nav vienlīdzīgas nozīmes pasākumi, jo tiesnešu skaita palielināšanu ierobežo augstākās tiesas specifiskā būtība. 17 tiesneši Civillietu departamentā ir optimāls skaits, jo jau šobrīd departamenta darbs kļūst smagnējs, palielinās paplašinātā sastāvā izskatīto lietu skaits, kas prasa papildu laika resursus. Tādēļ būtiskāk ir pilnveidot kasācijas filtrus un citus mehānismus, nodrošinot kasācijas instances primāro funkciju – darbību visas sabiedrības, nevis atsevišķu prāvnieku interesēs. „Tiesu politikai jābūt vērstai uz to, lai prāvnieki saņem taisnīgu sava strīda risinājumu pirmajās divās tiesu instancēs, bet trešā instance nodrošina principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu jautājumu atrisināšanu, veidojot attiecīgu judikatūru,” norādīja E.Vernuša.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzsvēra, ka tiesvedības ilgumu ietekmē tādi faktori kā saņemto lietu skaits, tiesas kapacitāte, tiesāšanās kultūra, kā arī tiesībpolitikas haoss, piemēram, attiecībā uz jaunām lietu kategorijām, kas būtu izskatāmas Augstākajā tiesā kā vienīgajā tiesu instancē. Pēdējie grozījumi Administratīvā procesa likumā pozitīvi iespaidojuši tiesvedības procesu kopumā, taču negatīvi ietekmējuši lietu izskatīšanu tieši kasācijas instancē. Par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību tagad lemj Administratīvo lietu departaments, nevis zemāku instanču tiesas, tāpat vairākām lietu kategorijām nav paredzēta pārsūdzība apelācijā, bet tikai kasācijā. Rezultātā lietu izskatīšanas ilgums departamentā pieaug.

Tomēr par tiesvedības ilgajiem termiņiem nevajadzētu runāt vispārīgi, bet būtu jāpēta konkrētas visu kategoriju lietas, kuru izskatīšana ir ievilkusies krietni virs vidējiem rādītājiem. Analizējot konkrētas lietas, taptu redzami arī konkrēti cēloņi – sistēmiski vai individuāli – un rīcība būtu iespējama konkrētāka. V.Krūmiņa norādīja uz tādām tiesu procesu kvalitāti un arī ātrumu ietekmējošiem faktoriem kā jauno tiesnešu kandidātu atlase un sagatavošana tiesas procesa vadībai, kā arī tiesnešu atbalsta personāla kompetences paplašināšana.

Savukārt Krimināllietu departamenta pārstāvis Artūrs Freibergs norādīja, ka šībrīža slodze tiesnesim – aptuveni 100 lietas gadā – kasācijas instancē ir daudzkārt par lielu un nedod iespēju pietiekamu laiku veltīt būtiskajai judikatūras veidošanas funkcijai. Kā iespēju slodzes mazināšanai tiesnesis minēja pakāpenisku Augstākās tiesas atbrīvošanu no sevišķā veidā veicamo darbību akceptēšanas funkcijas, kā arī mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanas koncepcijā, kas šobrīd tiek virzīta, izvērtēt arī šādu lietu pārsūdzības lietderību kasācijas instancē.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 16.februārī deputāti skatīja jautājumu par lietu izskatīšanas termiņiem Latvijas tiesās. Deputāti guvuši pārliecību, ka ir daudz iespēju pilnveidot procesuālo regulējumu, tādēļ aicina Tieslietu ministriju apkopot šīs idejas un vērsties parlamentā ar likumdošanas iniciatīvām.