“Satversmes panti, kuros ietvertas Valsts prezidenta funkcijas attiecībā uz valsts aizsardzību, nav grozīti kopš valsts pamatlikuma spēkā stāšanās 1922.gadā. Konstitucionālo tiesību ekspertu viedoklis ir skaidrs – tas neatbilst mūsdienu reālajai situācijai. Taču ir samanāma visai “slidena” prakse - veikt izmaiņas tikai pakārtotajos likumos, kas saistīti ar nacionālo drošību, izvairoties no Satversmes grozīšanas. Tādējādi spēkā paliek neskaidras un pretrunīgi interpretējamas konstitucionālās normas. Taču tas nav pareizs ceļš, valsts galvas funkcijām un to ietvaram ir jābūt skaidri atrunātam Satversmē,” problēmu aktualizē darba grupas vadītājs Ringolds Balodis.

R.Balodis norāda, ka gan darba grupas eksperti, gan bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers jau ir norādījuši uz minētā konstitucionālā regulējuma arhaismu. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija tās priekšsēdētāja Egila Levita vadībā jau pirms pieciem gadiem norādīja uz nepieciešamību precizēt šos pantus.

Dalību 23.februāra darba grupas sēdē apstiprinājuši bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, kā arī virkne izcilāko Latvijas publisko tiesību ekspertu un militārās jomas lietpratēju.

Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015.gada 17.februārī. Līdz šim ir notikušas četras darba grupas sēdes.

Darba grupas mērķis ir veikt tiesiski politisku revīziju konstitucionāli normatīvajam regulējumam, kas Satversmē noteikts Valsts prezidentam, norāda R.Balodis.