Latvijas normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka transliterējams būtu arī personvārds, kas attiecīga civilstāvokļa akta reģistra ierakstā norādīts latviešu valodā un kura oriģinālformu citā valodā persona dokumentāri nevar apliecināt. Šāds valsts pienākums neizriet arī no starptautisko tiesību normām.

Pieteicēji vērsās tiesā ar prasījumu uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ierakstīt viņu bērnu pasēs bērnu personvārdu krievu valodas formu latīņalfabētiskajā transliterācijā – Aleksandra Sergeevna K. un Andrei Sergeevich K. Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicēju bērniem dokumenti, kuros pirmreizēji ierakstīti viņu vārdi un uzvārdi, ir izsniegtās dzimšanas apliecības. Minētajās dzimšanas apliecībās bērnu personvārdi norādīti – Aleksandra K. un Andrejs K. Tādējādi līdzpieteicēju bērnu personvārdu oriģinālforma ir Aleksandra K. un Andrejs K.

Augstākā tiesa atzina, ka pieteicēju bērniem pirmreizējā civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā ieraksti veikti atbilstoši latviešu literārās valodas normām un lietā nav citu pirmreizējo civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumentu, kurā līdzpieteicēju bērnu personvārdi būtu norādīti svešvalodā, viņiem nav personvārda citas valodas oriģinālformas Valsts valodas likuma 19.panta otrās daļas izpratnē. Līdz ar to arī nav iespējams veikt līdzpieteicēju bērnu personvārda citā valodā oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā ierakstu. Personvārda, kura oriģinālforma ir latviešu valodā, lietojums citā valodā nav uzskatāms par personvārda citas valodas oriģinālformu minēto tiesību normu izpratnē.