Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs un Līgatnes novada dome.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Vienā lietā iesniegts protests par lēmumu atcelt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 29.februārī rakstveida procesā izskatīs Uzņēmumu reģistra kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Maksātnespējas administrācija atteicās izmaksāt pieteicējam administratora atlīdzību, jo pieteicējs nav vērsies administrācijā ar iesniegumu likumā noteikto divu mēnešu laikā no dienas, kad sabiedrība izslēgta no komercreģistra.

Sabiedrību no komercreģistra Uzņēmumu reģistrs izslēdza, pamatojoties uz vispārējās tiesas atsūtīto nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu un bankrota procedūras pabeigšanu, nesagaidot administratora iesniegumu.

Līdz ar to lietā galvenais noskaidrojamais jautājums ir par to, vai reģistrs tiesiski izslēdza sabiedrību no komercreģistra, pamatojoties tikai uz tiesas atsūtīto lēmumu, nesagaidot administratora iesniegumu.

Jeb  par likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.⁴panta pirmās daļas, kas noteic, ka reģistra amatpersona izdara ierakstus reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, Komerclikuma 10.panta trešās daļas, atbilstoši kurai lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā jāpieņem trīs dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, un Civilprocesa likuma 363.¹³panta ceturtās daļas, kas noteic tiesas pienākumu lēmuma norakstu par maksātnespējas procesa izbeigšanu un bankrota procedūras pabeigšanu nosūtīt iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, uz kurām savu lēmumu pamatoja Uzņēmumu reģistrs, un par likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 62.panta sestās daļas, kas noteica, ka administrators nosūta reģistram tiesas lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu parādnieka izslēgšanai no reģistra, uz kuru atsaucas pieteicējs, interpretāciju un piemērošanu. (Lieta SKA-113/2016).

2) 1.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir izšķirams, vai muitas iestādei ir pamats apšaubīt preču muitas vērtību, norādot uz darījumu starp saistītām personām, ja darījums slēgts starp fizisko personu un ārvalsts uzņēmumu, kuras direktors ir šīs personas brālis. Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka Komisijas īstenošanas noteikumus Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 143.panta 1.punkta „h” apakšpunkts saistīto personu jēdzienu attiecina tikai uz tādiem gadījumiem, kad darījums tiek slēgts starp fiziskajām personām (radiniekiem), un šā iemesla dēļ Administratīvā apgabaltiesa bija Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atcēlusi. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C-430/14, šādā situācijā pieļāva vērtēt, kāda faktiskā iespēja ietekmēt cenu ir pircēja radiniekam ārvalsts uzņēmumā. (Lieta SKA-5/2016).

3) Administratīvo lietu departaments 3.martā rakstveida procesā izskatīs trešo personu lietā kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā izšķirami vairāki jautājumi, kas radušies strīdā, kurā viena persona lūdz būvvaldei nojaukt citas personas patvaļīgi uzbūvētu malkas nojumi. Pirmkārt, ir jārisina jautājums par tiesību normām, kuras jāpiemēro attiecīgajā gadījumā, jo laika gaitā ir mainījies tiesiskais regulējums. Otrkārt, ir jānoskaidro, vai būvvaldei, ievērojot būves veidu (malkas nojume) un iespējamos pārkāpumus tās būvniecībā, ir kompetence attiecībā uz šo būvi pieņemt lēmumu par nojaukšanu. Treškārt, ir jāizšķir, vai apstāklis, ka persona iepriekš nav iebildusi pret administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu par patvaļīgu būvniecību, liedz šai personai prasīt patvaļīgi uzbūvētas būves nojaukšanu. (Lieta SKA-127/2016).