AT spriedumā norādīja, ka apelācijas instances tiesai, vērtējot lietu no jauna, nepieciešams apsvērt, vai Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu Nr.869 „Noteikumi par administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu nodošanas glabāšanā, glabāšanas un iznīcināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru” pielikumā norādītie izdevumi atbilst faktiskajām izmaksām, un gadījumā, ja konstatējama būtiska atšķirība, vai pastāv objektīvs pamats šādai atšķirībai. AT ieskatā, lietā ir būtiski pārbaudīt visus argumentus par transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķināšanas pamatotību, tostarp arī Valsts kontroles revīzijas materiālos konstatēto trūkumu iespējamo ietekmi uz noteikumos paredzēto izdevumu aprēķināšanas lieluma pamatotību.

Lietā strīds ir par izdevumu apmēru automašīnas pārvietošanai un glabāšanai. Strīda pamatā ir jautājums par to, kādi periodi iekļaujami izdevumu aprēķinā par izņemtās mantas glabāšanu, un vai aprēķinātās summas ir samērīgas ar glabāšanas izmaksām.

Pret pieteicēju tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tika izņemts un nodots glabāšanai pieteicēja transportlīdzeklis. Pieteicējam par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots naudas sods, kā arī nolemts transportlīdzekli pēc naudas soda izpildes atdot īpašniekam. Tā kā pieteicējs neiesniedza izziņu par naudas soda izpildi un nesamaksāja izdevumus, kas radušies saistībā ar transportlīdzekļu glabāšanu, transportlīdzeklis tika realizēts.

Ar Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmumu pieteicējam uzlikts pienākums segt transportlīdzekļa pārvietošanas un glabāšanas izdevumus 1620,40 Ls apmērā. Pieteicējs minēto lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas pievienojās rajona tiesas argumentiem, lēmums atcelts daļā par pienākuma uzlikšanu pieteicējam segt izdevumus 8 Ls apmērā par transportlīdzekļa glabāšanu, bet pārējā daļā lēmums atstāts negrozīts.